Orgānu ziedošana un transplantācija

Orgānu transplantācija – process, kas paredzēts, lai atjaunotu noteiktas cilvēka ķermeņa funkcijas, pārstādot recipientam donora orgānus;

Orgānu donors – persona, kurai tiek veikts veselības stāvokļa novērtējums, lai noskaidrotu, vai personai nav medicīnisku kontrindikāciju orgāna ziedošanai;

Recipients – persona, kurai tiek transplantēts orgāns;

Orgānu ziedošanas un transplantācijas procesus Latvijā regulē likumdošana (Ministru kabineta noteikumi), ES regulas, kontrolējošā funkcija ir Valsts zāļu aģentūrai, tiek veikti regulāri auditi, rezultātu analīze notiek gan slimnīcas ietvaros, gan valsts līmenī.

Par orgānu ziedošanu

Orgānu ziedošana ir iespējama gan dzīves laikā, gan pēc nāves.

Dzīves laikā ir iespējams ziedot: vienu nieri, aknas daivu (bērniem), plaušas daivu (bērniem).

Pēc nāves cilvēks var izglābt vismaz 8 citu cilvēku dzīvības vai atgriezt cilvēkiem dzīves kvalitāti, ziedojot: divas nieres, aknu, sirdi, plaušas, zarnas, aizkuņģa dziedzeri, tievās zarnas, radzenes, kaulus, cīpslas.

Orgānu ziedošana dzīves laikā:

Kad kāds no radiniekiem vai draugiem ir saslimis ar hronisku nieru slimību, tai ir strauji progresējoša gaita un ir nepieciešams uzsākt nieru aizvietojošo terapiju, tad vienīgais ārstēšanas veids ir nieres transplantācija. Un jo ātrāk, jo labāk.

Nieres transplantācija bērniem

Nieres transplantācija pieaugušajiem

Aknas transplantācija bērniem no dzīva donora, ko visbiežāk veic no kāda no vecākiem

Gaidītāju sarakstā uz transplantāciju šobrīd* gaida:

- Sirdi - 14 cilvēki;

- Nieri - 61 cilvēks (tostarp 1 bērns);

- Aknas - 5 cilvēki;

- Radzeni - 32 cilvēki.

*dati sagatavoti 01.02.2024.

Orgānu ziedošana pēc nāves

Dzīves laikā jebkuram iedzīvotājam ir iespēja izteikt savu gribu, nostāju par orgānu ziedošanu pēc savas nāves, mutiski, informējot savus tuvākos cilvēkus, vai arī veicot atzīmi portālā e-veselība.lv (eveseliba.gov.lv) sev ērtā laikā un apstākļos, lai šo atbildību neatstātu uz savu radinieku pleciem.

Orgānu ziedošana pēc savas nāves ir iespējama bez konkrēta vecuma ierobežojuma, un viss process tiek regulēts ar likumu (Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā (likumi.lv)) un ir iespējams tikai tad, ja pacients to savas dzīves laikā nav aizliedzis (prezumētā piekrišana jeb opt-out).

Vairāk par savas izvēles paušanu un kā to izdarīt skaidrots 360TV raidījumā.

Pirms šādu izvēli izdarīt, mēs vēlamies Jums izstāstīt – ko nozīmē, veikt šo atzīmi e-veselībā, kā tas var ietekmēt Jūsu dzīvi un kā ārsti nonāk līdz brīdim – potenciāls orgānu donors pēc savas nāves.

Prezumētā piekrišana jeb Opt-out sistēma ir likuma regulējums, kad visi valstī dzīvojošie cilvēki ir potenciāli orgānu un audu donori pēc savas nāves, ja vien cilvēks to savas dzīves laikā nav aizliedzis. Šāda Opt-out sistēma ir zināma lielākajā daļā Eiropas valstu (Igaunija, Polija, Čehija, Austrija, Vācija, Nīderlande, Lielbritānija, Šveice u.c.). Katras valsts iedzīvotājam ir iespēja saņemt dzīvību glābjošo ārstēšanu – orgāna transplantāciju, un katram cilvēkam ir iespēja kļūt par kāda cilvēka glābēju, kļūstot par orgānu donoru vai nu dzīves laikā, vai pēc savas nāves.

Ne visi, kuri ir izteikuši vēlmi kļūt par orgānu vai audu donoriem pēc savas nāves, par tādiem var kļūt. Ir virkne faktoru, kas var ietekmēt orgānu vai audu ziedošanu pēc nāves, kā piemēram :

• Hroniskas slimības, kas rada mērķa orgānu bojājumu (hroniska sirds mazspēja, hroniska nieru slimība, dažādas autoimūnas slimības, cukura diabēts u.c.)
• Vecums – dažādiem potenciāli pārstādāmiem orgāniem ir atšķirīgi kritēriji, piemēram, potenciāls nieru donors ir bez vecuma ierobežojuma, savukārt potenciāls aizkuņģa dziedzera donors ir vidēji līdz 45 gadu vecumam un ar ķermeņa masas indeksu zem 30.
• Smēķēšana – liela nozīme smēķēšanai, tās ilgumam un daudzumam ir uz plaušu funkciju un asinsvadu stāvokli, tādēļ vienmēr tiek rūpīgi izvērtēts konkrētu orgānu stāvoklis, lai nenodarītu kaitējumu orgāna saņēmējam.
• Medikamentu lietošana – ir hroniski lietojami medikamenti, kuri var ietekmēt mūsu orgānu stāvokli ilgtermiņā.
• Tetovējumi – neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākā daļa tetovējumu tiek veikta sertificētos salonos un risks tetovēšanas laikā saslimt ar kādu no infekcijas slimībām ir mazs, tomēr tetovējumu veikšana orgānu ziedošanas gadījumā pēdējo 3 mēnešu laikā ir risks vīrusu infekcijas pārnesei.
• Alkohola lietošana ir vispārīgs jēdziens un nav izslēgšanas kritērijs, lai kāds kļūtu par orgānu donoru pēc savas nāves, taču ilgstoša, bieža alkohola lietošana negatīvi ietekmē aknu un aizkuņģa dziedzera funkciju.
• Infekcijas slimības nav izslēgšanas kritērijs orgānu ziedošanai, bet ārstiem ir jābūt skaidram iemeslam infekcijas izraisītājam un uzsāktai atbilstoša ārstēšanai.
• Onkoloģiskas saslimšanas – aktīvs onkoloģisks process, izņemot daži galvas smadzeņu audzēji, ir izslēgšanas kritērijs orgānu ziedošanai. Taču ārstēta onkoloģiska saslimšana pirms, piemēram, 10 gadiem, neizslēdz iespēju kļūt par orgānu donoru pēc nāves.
• Dzīves veids –varbūt liktos dīvains jautājums no ārstu puses par veselības stāvokli, kad ir runa par iespējamu orgānu ziedošanu, tomēr arī mūsu ceļojumu paradumi, bieža intīmo partneru maiņa, dažādu apreibinošo vielu lietošana var būt par iemeslu nekļūt par orgānu donoru
• Ja dzīves laikā esat gribējis kļūt par asins donoru, taču esat saņēmis atteikumu, tas nenozīmē, ka nevarēsiet kļūt par orgānu donoru – atteikumiem asins ziedošanai mēdz būt dažādi iemesli (piemēram -  zems ķermeņa svars).

Katra potenciālā orgānu ziedošanas reize vienmēr tiek rūpīgi izvērtēta, objektīvi izmeklēta ar dažādiem izmeklējumiem, lai piepildītu gan mirušā cilvēka gribu – dot iespēju citiem dzīvot, kā arī lai nenodarītu milzīgu kaitējumu recipientam, pārstādot slikti funkcionējošu orgānu.

Noskaties mūsu slimnīcas ārstu un transplantologu sirsnīgo tiešsaistes sarunu “Kādas dzīvības atslēga ir Tavās rokās”, kuras laikā dalībnieki pieskaras tādiem svarīgiem jautājumiem, kā sabiedrībā valdošie mīti un aizspriedumi par transplantāciju, cieņpilna attieksme pret donoru un orgāna saņēmēju, datu aizsardzība un, protams, iespēja savu gribu pārdomāt un arī izteikt katram pašam.

Sarunā piedalās:

Sirds ķirurgs asoc. prof. Uldis Strazdiņš;

Nefroloģe prof. Ieva Ziediņa;

Anesteziologs-reanimatologs dr. Ģirts Freijs;

Transplantologs dr. Jānis Jušinskis;

Transplantācijas pacients Mārtiņš Vanags;

Sarunas vadītāja slimnīcas kapelāne Agnese Megne.

Sarunu iespējams noskatīties šeit: https://fb.watch/pwMeuSobvN/