Sirds-asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana

Pilotprojekta ietvaros plānots ieviest trīs inovatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, kas balstīti uz starptautiskajiem standartiem un jaunākajām tehnoloģijām. Pakalpojumi ir īpaši vērsti uz agrīnu un efektīvu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem ar retiem un sarežģītiem veselības traucējumiem, ievērojami uzlabojot viņu dzīvildzi un dzīves kvalitāti.

Pilotprojekts tiek īstenots Nacionālā veselības dienesta projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”, ko finansē Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds. Pilotprojekta mērķis ir uzlabot sirds-asinsvadu slimību pacientu diagnostiku un ārstēšanas iespējas Latvijā trīs slimību grupu pacientiem:

Balona pulmonālā angioplastija hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas pacientiem

Hroniska trombemboliska plaušu hipertensija (HTEPH) ir reta, bet nopietna slimība, kas bez atbilstošas ārstēšanas būtiski pasliktina pacientu veselības stāvokli. Šobrīd Latvijā HTEPH pacientiem ir pieejama tikai medikamentozā terapija, kuras efektivitāte ir ierobežota, īpaši smagākajos gadījumos.

Balona pulmonālā angioplastija (BPA) ir moderna, minimāli invazīva metode, kas palīdz atjaunot plaušu artēriju normālu darbību, ievērojami uzlabojot pacientu funkcionālo kapacitāti, dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Šī procedūra ir starptautiski atzīta kā droša un efektīva HTEPH ārstēšanas stratēģija, un tās ieviešana Latvijā iezīmē būtisku soli pacientu aprūpes uzlabošanā.

Par BPA ieviešanu un realizāciju Latvijā rūpējas pieredzējušais kardiologs Andris Skride, Latvijas PH/HTEPH centra vadītājs, PSKUS Reto slimību kabineta vadītājs, RSU asoc. profesors, kura vadībā veiktie iepriekšējie pētījumi ir pierādījuši procedūras augsto efektivitāti. Prof. Skrides vadītās ekspertu komandas darbs nodrošina, ka šī ārstēšanas metode tiek īstenota ar augstāko profesionālo precizitāti un balstoties uz starptautiski atzītiem standartiem.

Ģenētiskā diagnostika pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju

Smaga primāra hiperlipidēmija un jo īpaši ģimenes hiperholesterinēmija ir viens no biežākajiem pārmantotajiem nāves cēloņiem pieaugušajiem. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir izšķiroša, lai novērstu agrīnas sirds-asinsvadu komplikācijas un uzlabotu pacientu prognozi. Ģenētiskā testēšana ir svarīga precīzas diagnostikas sastāvdaļa, kas līdz šim Latvijā bija pieejama tikai ierobežotā apjomā un augsto izmaksu dēļ bieži netika veikta.

Pilotprojekta ietvaros tiks pilotēta jauna, uz ceturtās paaudzes sekvencēšanas tehnoloģiju balstīta ģenētiskās diagnostikas pieeja. Testēšana tiks veikta divos posmos:

Pirmais posms – mērķētā testēšana PSKUS Apvienotajā laboratorijā, lai identificētu ģenētiskos variantus gēnos, kuru izmaiņas visbiežāk izraisa ģimenes hiperholesterinēmiju.
Otrais posms – visa genoma sekvencēšana Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, lai izvērtētu citus paaugstināta holesterīna līmeņa iemeslus, ja pirmā posma rezultāti nesniedz diagnozi.

Šī pieeja ļaus samazināt testa izmaksas un paātrināt diagnostiku, padarot to pieejamu plašākam pacientu lokam. Testi ļaus uzsākt agrīnu un efektīvu diagnostiku un terapiju gan pacientiem, gan viņu ģimenes locekļiem, veicot kaskādes skrīningu. Būtiski, ka izmeklējums būs pieejams uz vietas Latvijā un nebūs nepieciešams nosūtīt asins paraugus uz ārzemju laboratorijām.

Hiperholesterinēmijas ģenētiskās diagnostikas pilotprojekta ekspertu grupas vadītājs ir kardiologs Prof. Gustavs Latkovskis, LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, eksperts lipīdu jautājumos, kas 2015. gadā ir izveidojis Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistru sadarbībā ar Latvijas Universitāti un PSKUS. Prof. Latkovska vadītās ekspertu komandas kompetencē ir sadarbībā ar PSKUS Apvienoto laboratoriju un BMC izstrādāt un izmēģināt reālajā vidē ģenētiskās testēšanas metodi un pakalpojumu Latvijā.

FFRct diagnostikas metode pacientiem pēc perifēro asinsvadu revaskularizācijas

Pacientiem ar kritisko ekstremitāšu išēmiju un miega artērijas stenozi bieži vien ir arī slēptas koronārās patoloģijas, kas būtiski palielina miokarda infarkta un kardiovaskulārās mirstības risku. Tomēr tradicionālās diagnostikas metodes ne vienmēr ir pietiekamas, lai agrīni identificētu šīs problēmas.

Pilotprojekta ietvaros tiks ieviesta neinvazīva diagnostikas metode – FFRct, kas ļauj precīzi noteikt koronārās artērijas bojājumu anatomisko un hemodinamisko nozīmīgumu. Šīs diagnostikas rezultāti ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamo ārstēšanu, piemēram, koronāro angioplastiju vai šuntēšanu.

Projekta laikā plānots šo metodi piemērot pacientiem pēc perifēro asinsvadu operācijām, izvērtēt metodes efektivitāti un ekonomisko lietderību. Diagnostikas procesā tiks iesaistīta multidisciplināra ekspertu komanda, kas nodrošinās pacientiem optimālo ārstēšanas plānu, tādējādi būtiski samazinot kardiovaskulāro mirstību pacientiem ar kritisko ekstremitāšu išēmiju un miega artērijas stenozi.

Pilotprojekta ekspertu grupas vadītājs slēptas koronārās išēmijas neinvazīvas diagnostikas metodes jomā ir asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš – LU profesors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, inovāciju pionieris veselības nozarē, vairāku ievērojamo projektu līderis un vadītājs gan valsts, gan starptautiskajā līmenī. Prof. Krieviņa veiksmīga pieredze un pētījumu portfolio jau pierādījuši FFRct metodes nozīmīgumu pacientu veselības uzlabošanā. Metodes iekļaušana valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu lokā nodrošinātu ārstiem efektīvu instrumentu sirds-asinsvadu slimību diagnostikā un ārstēšanā Latvijā un pacientiem uzlabotu dzīves kvalitāti un būtiski mazinātu kardio-vaskulāro mirstību.

“Sirds-asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā” pilotprojekta ietvaros testēto pakalpojumu iekļaušana valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā ļautu uzlabot pacientu veselību un ārstēšanas iespējas Latvijā, kā arī sniegtu būtiskus ekonomiskus ieguvumus veselības aprūpes sistēmai, samazinot ārstēšanas izmaksas un paaugstinot diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti un kvalitāti, kā arī būtiski mazinot novēršamo mirstību!

Pilotprojektu īsteno: Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Zinātniskais institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un pacientu biedrība “ParSirdi.lv”.

Pilotprojekta īstenošanas uzraudzību nodrošina: Nacionālais veselības dienests (Līgums Nr. NVD-9/96-2024, Pilotprojekta ID Nr.04)

Pilotprojekta īstenošanas termiņš: 10/2024 – 03/2026

Pilotprojekta finansējums: EUR 1 622 261,21

Projektu konkurss: Nacionālā veselības dienesta veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorijas rīkotā atklātā atlase

Pilotprojekts īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3. reformu virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” projekts «Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija» ietvaros.

Informācija par projektu mājaslapās un medijos:

Informācija par projektu sociālajos tīklos: