Stradiņa slimnīcas darbinieki saņem Latvijas savienības „Černobiļa” apbalvojumus – Piemiņas un Goda zīmes

Šī gada 10.maijā pieminot Černobiļas katastrofas upurus, Latvijas savienības „Černobiļa” valdes priekšsēdētājs Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks un viceprezidents Māris Šops pasniedza Latvijas savienības „Černobiļa” Goda zīmes Stradiņa slimnīcas darbiniekiem par nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpē un jauno speciālistu izglītošanu.

Ar Goda zīmi tika apbalvoti sekojoši Stradiņa slimnīcas darbinieki:

· Pārsla Zvirbule, ilggadēja virsmāsa 3. ķirurģijas nodaļā;

· Aldis Doļģis, ķirurgs, ilggadējs vadītājs 5. nodaļā;

· Māris Pavārs, ķirurgs, 23.nodaļas vadītājs;

· Andrejs Brikuns, virsārsts akūtajā ķirurģijā;

· Sanda Jēgere, kardiologs Invazīvās un neatliekamās kardioloģijas nodaļā;

· Juris Plonis, urologs 4. uroloģijas nodaļā; medicīnas zinātņu doktors;

· Ērika Roponena, ķirurģiskās aprūpes māsa poliklīnikā.

Pasākumā tika pasniegtas arī Piemiņas zīmes,kas ir izveidotas ar Starptautiskās Černobiļas organizācijas simboliku (30 gadi kopš tika izbūvēts pirmais sarkofāgs (1986.gada 28.novembrī) un jaunā sarkofāga izbūve 2016.gada 29.novembrī). Kā goda un cieņas apliecinājumu šādu piemiņas zīmi pasniedza Stradiņa slimnīcas darbiniekiem:

· Ingrīdai Frickauskai, ilggadēja poliklīnikas vadītāja

· Elvīrai Čurbakovai, arodārste

· Mudītei Arājai, psihiatre

· Maijai Eglītei, prof., Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja

· Jolantai Cīrulei, arodārsts, Aroda un radiācijas medicīnas centra ambulatorās daļas vadītāja

· Tijai Zvagulei, arodārsts, Aroda un radiācijas medicīnas centrs

· Natālijai Gabruševai, ambulatorās aprūpes māsa

· Tatjanai Farbtuhai, ilggadēja arodārste

· Gaļinai Zubkovai, neiroloģe

· Zaigai Kalniņai, neiroloģe

· Ivetai Bērts, ārsts internists

· Natāļjai Kurjānei, ārsts imunologs

· Gunai Ozolai, oftalmologs

· Ksenijai Smirnovai, ārsts internists

· Baibai Dzērvei, speciāliste par pacientu reģistru

· Tamāra Ševčuka, medicīnas māsa

· Arnoldam Atim Veinbergam, slimnīcas galvenais ārsts

· Ingai Vasariņai, atbildīgā par statistisko datu apkopošanu, 1. nodaļas medicīnas māsa

1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas, skarot arī Kanādu, Japānu, ASV. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija. Piecu mēnešu laikā tika izbūvēts par sarkofāgu sauktais dzelzsbetona pārsegs, kas laika gaitā sabojājies, radot plaisas. Tika konstatēta radiācijas noplūde. 2010.gadā tika uzsākta jauna sarkofāga izbūve. Tā novietošana uzsākta 2016.gada 29.novembrī, bet pilnīga sarkofāga pabeigšana plānota šogad. Tā izmēri būs šādi: 108 m augsts, 250 m plats, 150 m garš, 36 tūkstoši tonnu smags. Sarkofāgs kalpos, lai laika gaitā varētu demontēt veco pārsegumu un no avarējošā AS kodolreaktora izvāktu bīstamos radioaktīvos atkritumus.

Diemžēl jaunais sarkofāgs nepalīdzēs iegūt jaunu dzīvību Černobiļas AES apkaimē, ko pirms 31 gada pameta tur dzīvojošie. Zinātnieki apgalvo, ka aptuveni 2600 kvadrātkilometru rādiusā ap spēkstaciju vēl tūkstošiem gadu varēs sajust neatgriezeniskos postījumus, ko izraisīja 1986.gadā notikusī kodolkatastrofa.

Latvija neaizmirsīs to cilvēku vārdus, kas pirms 31 gada glāba pasauli, bet šodien tā pasakās tiem, kas gādā par šo glābēju, kuri palikuši mūsu vidū, veselību.

Foto: no kreisās Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja prof. Maija Eglīte, Latvijas savienības „Černobiļa” viceprezidents Māris Šops un valdes priekšsēdētājs Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks