Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana
8. projekts
Projekta vadītājs
Dr. med. Elmārs Rancāns
Projekta mērķis
Panākt uzlabojumus un efektivitāti nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvo disfunkciju profilaksē un aprūpē, veicot iedzīvotāju veselības paradumu un ārstēšanas prakses pētījumus, lai uzlabot sabiedrības veselības stāvokli un samazināt psihisko slimību radīto slogu.
Projekta uzdevumi
1. Analizēt depresīvo pacientu vispārējā populācijā medicīnas dienestu apmeklēšanas paradumus.
2. Validēt Patient Health Questionnaire - 9 (PHQ-9) pašaptaujas skalas latviešu un krievu valodas versijas.
3. Noskaidrot depresijas punkta un dzīves laika prevalenci primārajā aprūpē un korelējošos sociāli demogrāfiskos, klīniskos rādītājus.
4. Analizēt depresijas diagnostikas un ārstēšanas paradumus un kavējošos faktorus primārajā aprūpē veicot ģimenes ārstu (ĢĀ) aptauju.
5. Izstrādāt izglītojošo materiālu, depresijas un neirotisko traucējumu diagnosticēšanas un ārstēšanas algoritmu ĢĀ un novērtēt tā efektivitāti primārajā aprūpē.
6. Noskaidrot ilgtermiņa regulāras aerobas fiziskas slodzes ietekmi uz kognitīvajiem procesiem ilgtermiņā.
7. Analizēt intravenozi lietota metkatinona ietekmi uz kognitīvajiem procesiem ilgtermiņā.
8. Izstrādāt jaunu tehnoloģiju „Latvijas daudzdimensiju klīniskais personības tests".
9. Realizēt tehnoloģijas „Latvijas daudzdimensiju klīniskais personības tests" pārnesi tautsaimniecībā.
8. projekta pārskata seminārs par 4. posma 1. pusgadu
7.06.2017. plkst. 13:00 RSU MITC, 306. telpa, Anniņmuižas bulvāris 26A
Depresīvo traucējumu radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana primārajā aprūpē
Aerobas slodzes ietekme uz kognitīvajiem procesiem ENABLE LV
Latvijas Klīniskā personības testa izstrāde
Pateicoties “Biomedicine” programmai, ģimenes ārsti varēs palīdzēt depresijas slimniekiem
Latvijā katru gadu ar depresiju slimo 115 000 cilvēku un desmitajai daļai pacientu, kuri apmeklē ģimenes ārstu, nepieciešama tūlītēja depresijas ārstēšana. Lai uzlabotu Latvijas ģimenes ārstu prasmes atpazīt un ārstēt depresiju primārajā aprūpē, Valsts pētījumu programmas “Biomedicine” ietvaros tiek organizēti Depresijas skolas semināri un pētījumi sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti.
Jau vairākus gadus Rīgas Stradiņa universitāte ir Valsts pētījumu programmā “Biomedicine”. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors un psihiatrs Elmārs Rancāns stāsta, ka RSU Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras pētnieki trīs gadus aktīvi strādā pie dažādu depresijas jautājumu aktualizēšanas. Kā liecina RSU zinātnieku veiktais pētījums, ik gadu Latvijā ar depresiju slimo 70 000 cilvēku, lai gan oficiālā statistika liecina, ka ārstēto pacientu skaits ir krietni mazāks.
Valsts pētījumu programmas “Biomedicine” ietvaros RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra organizē “Depresijas skolu”. No 2016. gada oktobra līdz decembrim desmit dažādās Latvijas vietās, tika izglītoti 270 ģimenes ārsti. Gandrīz piektā daļa ģimenes ārstu ir izskoloti un ir ieguvuši zināšanas, kā atpazīt un ārstēt depresiju. Tas ir būtisks panākums, jo turpmāk būs iespēja palīdzēt arī tiem pacientiem, kuriem līdz šim dažādu iemeslu dēļ tas nebija iespējams, piemēram, lauku reģionos, kur nav pieejami psihiatra pakalpojumi.
RSU pētnieki darbu Valsts pētījumu programmā “Biomedicine” turpinās, izvērtējot, vai šī izglītojošā programma – Depresijas skola – ir sasniegusi savu mērķi un vai ir uzlabojusies depresijas un neirotisko traucējumu atpazīšana un ārstēšana primārajā aprūpē. Depresijas slimnieku skaits palielinās, tāpēc arī Pasaules Veselības organizācija pieņēmusi lēmumu, ka 2017. gada starptautiskā veselības diena būs veltīta depresijas tēmai.
