Šobrīd Valsts pētījumu programmas ietvaros veiktā pētījuma “Medicīniski novēršamas mirstības mazināšanas iespējas pacientiem ar kardiovaskulārajām saslimšanām” dati liecina, ka aptuveni pusei pacientu, kuriem veic perifēro asisnvadu operācijas, profilaktiska neinvazīva datortomogrāfijas izmeklējuma laikā konstatē arī izteiktus sirds asinsvadu bojājumus.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģijas virsārsts un Pētījuma zinātniskais vadītājs profesors Dainis Krieviņš par pētījumu saka: “Vairāk nekā 50% no kāju asinsvadu operētajiem pacientiem gan Latvijā, gan Eiropā nomirst. Mūsu uzdevums ir šo satraucošo statistiku mainīt. Pirmie rezultāti apstiprina mūsu iepriekšējos novērojumus, ka pacientiem ar kāju asinsvadu bojājumiem ļoti bieži ir arī sirds asinsvadu bojājumi – pat tad, ja pacientam nav nekādi koronāri simptomi un sūdzības. Veicot operāciju kāju asinsvadiem un tajā pašā reizē neinvazīvi izmeklējot arī sirds asinsvadus, varam savlaicīgi atklāt un pēc tam arī attiecīgi ārstēt sirds patoloģiju, kas ir iespēja Latvijas iedzīvotājiem samazināt mirstību un uzlabot dzīves kvalitāti. Pieeja, kuru izmantojam pētījuma ietvaros, varētu mainīt arī starptautiski vispārpieņemtās vadlīnijas asinsvadu patoloģijas pacientu menedžmentā.”
Pētījuma mērķis ir izvērtēt jaunu tehnoloģiju sirds-asinsvadu patoloģijas noteikšanai pacientiem pēc kāju asinsvadu revaskularizācijas. Pacientiem, kuriem iepriekš nav bijušas sirds-asinsvadu operācijas un koronāras sūdzības, tiek veikts neinvazīvs datortomogrāfijas izmeklējums sirds asinsvadiem. Pēc tam šis izmeklējums tiek apstrādāts projekta partnerorganizācijā HeartFlow (Kalifornija, ASV) ar superdatoru, iegūstot pilnu sirds-asinsvadu karti, kas parāda ne tikai iespējamos asinsvadu bojājumus, bet arī šo bojājumu ietekmi uz sirds muskuli.
Pacientiem, kuriem speciāli izveidota speciālistu komanda lems par nepieciešamību sirds-asinsvadu revaskularizācijai atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, tiks nodrošināts “zaļais koridors” patoloģijas tūlītējai ārstēšanai.
Pētījumu veic Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Veselības inspekciju Valsts pētījumu programmas ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu.
Pētījums notiek Stradiņa slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī pētījuma sadarbības slimnīcās Lietuvā, Dānijā, Holandē, Polijā, Dienvidkorejā un ASV. Kopā pētījumā plānots iesaistīt līdz 600 pacientu, lai pierādītu šīs tehnoloģijas un pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas efektivitāti. Pētījums tiks veikts, sadarbojoties multidisciplinārai speciālistu komandai: asinsvadu ķirurgiem, radiologiem, kardiologiem, invazīvajiem kardiologiem, anesteziologiem un sirds ķirurgiem.
Iepriekšējā pilotprojektā ar šo pacientu ārstēšanas tehnoloģiju, kura pirmo reizi pasaulē tika pielietota Latvijā, piecos gados pēc perifēro asinsvadu operācijas, kardiovaskulārā mirstība un miokarda infarktu skaits samazinājās par vairāk nekā 85%, būtiski samazinot arī kopējo pacientu mirstību.
Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselības" apstiprinātā projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējums, kardiovaskulārās un onkoloģijas mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro asinsvadu patoloģiju multidisciplinārā komanda” ietvaros. Projekta numurs: VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/3-0004.
