Stradiņa slimnīca sadarbībā ar Biznesa efektivitātes asociāciju (BEA) sākusi mērķtiecīgus efektivitātes pasākumus, lai racionālāk izmantotu pieejamo valsts finansējumu un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti pacientiem. Pirmie nozīmīgākie rezultāti jūtami jomās, kas saistās ar elektronisko sistēmu ieviešanu darba laika uzskaitē un medicīniskās dokumentācijas elektronizēšanā.
Viens no veiktajiem “taustāmajiem” uzlabojumiem ir elektroniskā darba laika uzskaites ieviešana normālā darba laika strādājošajiem, kā arī elektroniskā atvaļinājumu pieteikšana visiem 3000 darbiniekiem. Tā rezultātā ir būtiski ietaupīts darbinieku un vadītāju laiks, kas iepriekš tika veltīts dokumentu aizpildīšanai papīra formā, tā nogādāšanai personāla speciālistiem, kā arī izlietotais papīrs. Jaunās sistēmas ieviešana aizņēma aptuveni divus mēnešus, kad darbinieki un vadītāji apguva lietot elektronisko sistēmu. Šajā laikā būtiski bija nodrošināt vajadzīgo datoru skaitu, tika izveidoti piekļuves punkti, kā arī sniegtas apmācības un konsultācijas. Nākamais solis šajā virzienā ir ieviest elektronisko darba laika uzskaiti, t.i., tabeļu iesniegšanu, arī summētā darba laika veicējiem.
“Ierobežota valsts finansējuma apstākļos ir ļoti būtiski meklēt un atrast iespējas, kā varam strādāt efektīvāk, kā, mainoties tehnoloģijām, un citiem darba vides nosacījumiem, varam neveikt nelietderīgas darbības, racionālāk izmantot personāla noslodzi un veikt citus uzlabojumus,” pauž slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga. Padziļinātu pievēršanos efektivitātei veicinājusi slimnīcas jaunā korpusa būvniecība un darba organizācijas plānošana attiecībā uz medikamentu un krājumu pārvaldību, medicīnisko papīra veidlapu lietderību, onkoloģisko pacientu operatīvu kustību “zaļā koridora” ietvaros u.c. darbībām.
“Mēs ticam tam, ka arī liels valsts uzņēmums var strādāt efektīvi. Panākumu atslēga slēpjas pašos cilvēkos, viņu spējā un vēlmē ieraudzīt plašās iespējas padarīt savu ikdienas darbu daudz efektīvāku, tīkamāku, un vienlaikus daudz kvalitatīvāku priekš pacientiem,” atzīst slimnīcas valdes locekle Arta Biruma.
Pēc viņas stāstītā, uzsākot darbu pie pacientu medicīniskās dokumentācijas plūsmas analīzes, tika konstatēts, ka pacientam, nokļūstot Neatliekamās medicīnas centrā tiek sagatavota medicīniskā dokumentācijā, kas sastāv vismaz no 25 veidlapām. Jau pēc divu nedēļu darba, tika secināts, ka no trīs veidlapām iespējams atteikties, ja attiecīgajam speciālistam tiek nodrošināta piekļuve elektroniskajai pacientu uzskaites sistēmai. Šobrīd veidlapu skaits jau ir samazināts vēl par divām. Rezultātā slimnīcai vairs nav nepieciešams pasūtīt tipogrāfijai 600 000 eksemplāru veidlapu gadā, kā arī ārstiem un speciālistiem nav dubulti jāaizpilda informācija gan informācijas sistēmā, gan veidlapā. Tā vietā speciālisti iegūst laiku, ko veltīt sarunai ar pacientu vai analītiskajam darbam.
Speciāli efektivitātes pasākumu iedzīvināšanai izveidotā darbinieku LEAN komanda arī plāno rosināt uzlabojumus tā dēvētā “zaļā koridora” darbībā. Tā būtība ir spēt izmeklēt nosūtītos pacientus ar aizdomām, ka pacientam ir vēzis, desmit dienu laikā, bet pēc tam mēneša laikā piedāvāt jau konkrētus ārstniecības risinājums. Slimnīcas darbinieki grib
ierosināt veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu diagnostikas speciālistiem pašiem nosūtīt pacientu uz speciālista konsultāciju, lai pacientam atkārtoti nebūtu jādodas pie ģimenes ārsta saņemt šo nosūtījumu. Šādi Slimnīca uzņemas atbildību par katru pacientu visa primārās onkoloģiskās diagnostikas procesa laikā.
Citi projekti, kuru ietvaros patlaban slimnīcā tiek meklēti zudumi ir: operāciju bloka darba plānošana, procesa uzlabošana 14. nodaļā, izmantojot tāfeles palīdzību, lai vizualizētu, kurā vietā atrodas kurš pacients un varētu vienmērīgi plānot personāla darba slodžu sadali pa palātām, pacientu plūsmas uzlabošana Neatliekamās medicīnas centrā; medikamentu skapja sakārtošana vienā no ārstniecības nodaļām.
“Ir patiess prieks, ka viena no Latvijas lielākajām medicīnas iestādēm – Stradiņa slimnīca – ir izrādījusi iniciatīvu un pati sākusi pētīt procesus, kuros tiek veiktas liekas, nevajadzīgas darbības, tādējādi ietaupot gan laika, gan finanšu resursus, gan sniedzot kvalitatīvāku pakalpojumu klientam,” atzīst BEA valdes loceklis Kārlis Urbāns.
Ikgadējais BEA veiktais pētījums liecina, ka uzņēmumi, kuri iet mērķtiecīgu efektivitātes ceļu, ir daudz konkurētspējīgāki un veiksmīgāki nekā uzņēmumi, kuriem efektivitāte nav prioritāte.
Pētījuma ietvaros noteiktais efektivitātes indekss par Latvijas uzņēmumu darbības rezultātiem 2015. gadā uzskatāmi parāda, ka uzņēmumi, kuriem efektivitātes pasākumi ir normāla ikdienas darba sastāvdaļa, var būt pat septiņas reizes efektīvāki nekā pārējie uzņēmumi! Tas nozīmē, ka ietaupītos līdzekļus uzņēmums var ieguldīt savā attīstībā, biznesa paplašināšanā un izaugsmē.
Tas pats attiecas arī uz valsts iestādēm un uzņēmumiem – jo efektīvāk tie strādā, jo mazāk valsts finansējuma tiem ir nepieciešams, lai kvalitatīvi sniegtu savus pakalpojumus. Bet ierobežotu finanšu resursu apstākļos tieši efektivitātes instrumenti vienīgie var palīdzēt nodrošināt pakalpojumus, ko likums no tiem prasa.
Pielikumā - CIK EFEKTĪVI STRĀDĀ LATVIJAS UZŅĒMUMI?
Foto: Biznesa efektivitātes asociācijas valdes loceklis Kārlis Urbāns
FOTO: No kreisās 5. ķirurģijas nodaļas virsārsts Sergejs Ļebedjkovs, Neatliekmās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja, Biznesa efektivitātes asociācijas valdes loceklis Kārlis Urbāns, veselības ministre Anda Čakša, slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga un slimnīcas valdes locekle Arta Biruma
