Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā veikta sarežģīta deviņu stundu gara ķirurģiska operācija balsenes vēža pacientam. Ievietotā balsenes protēze pacientam ļāvusi atjaunot runas funkciju, kā arī būtiski uzlabos dzīves kvalitāti.
Diagnozes uzstādīšana
Pacients griezās pie Stradiņa slimnīcas speciālistiem zaļā koridora ietvaros, sakarā ar sūdzībām par balss piesmakumu, ko pats ir novērojis pāris mēnešus. Veicot pacienta apskati, tika konstatēts, ka elpceļi balsenes līmenī ir stenozēti un sprauga, pa kuru pacients elpo, ļoti šaura. Radioloģiskie izmeklējumi norādīja uz ļaundabīgu audzēju balsenē un veiktā biopsija to apstiprināja. Vairākumā gadījumos pie balsenes audzējiem diagnozi histoloģiski apstiprināt nav grūtības, taču šim pacientam audzējs auga zemgļotādā, grūti pieejamā vietā, līdz ar to histoloģiski pierādīt audzēja esamību bija sarežģītāk.
Pēc diagnozes uzstādīšanas – histoloģiski, radioloģiski un klīniski, pacients tika novīrzīts uz Stradiņa slimnīcas multidisciplināro onkoloģisko konsiliju, kurā tika lemts veikt ķirurģisku ārstēšanu. Kā alternatīva būtu kombinēta staru-ķīmijterapija, bet šāda ārstēšana visticamāk pacientu neizārstētu. Ņemot vērā, ka Stradiņa slimnīcas otolaringologu komandai ir lielākā pieredze Latvijā pacientu ar balsenes vēzi ķirurģiskā ārstēšanā, tika pieņemt lēmums iet uz sarežģītu, liela apjoma operāciju.
Operācijas gaita
Pirmajā operācijas etapā tika paplašināta balsenes izņemšana (laringektomija) kopā vairogdziedzera daivu, daļu no barības vada un daļu kakla mīksto audu, kā arī abpusēja kakla limfmezglu izņemšana un balss protēzes ievietošana. Otrajā operācijas etapā veikta mikrovaskulāra defekta rekonstrukcija ar apasiņotu mīksto audu lēveri. Veiktais operācijas apjoms izvēlēts, lai panāktu maksimāli labu pacienta pēcoperācijas rehabilitāciju, nodrošinot būtiskākās funkcijas – elpošanu, ēšanu un atgriežot cilvēka spēju runāt. Ņemot vērā audzēja izpaltību citas ārstēšanas metodes pacientu neizārstētu.
Tā kā balsenes audzējs bija izmērā liels un izaudzis cauri balsenei, bija jārezecē arī daļu barības vada un jāveic barības vada rekontrukcija ar mikrovaskulāru lēveri – no pacienta kājas tika paņemts ādas lēveris ar visiem asinsvadiem, kuri tika piešūti pie kaklā esošajiem asinsvadiem un no ādas lēvera tika atjaunots barības vads.
Operācijas un pēcoperācijas periods noritēja bez sarežģījumiem. Pacientam izrakstoties 8.03.3024 ir jau atkal spēja runāt ar traheoezofageālās balss protēzes palīdzību, nepieciešams turpināt treniņus. Priekšā vēl atveseļošanās posms un audiologopēda nodarbības balss rehabilitācijai.
Operāciju veica ķirurgu komanda – otolaringologi Dr. Elza Rāte, Dr. Ingus Vilks, Dr. Romāns Dzalbs, plastikas ķirurgs Dr. Kristaps Blūms. Otolaringoloģijas rezidenti – Dr. Valērija Serga, Dr. Sindija Gūtmane, Dr. Karīna Rubule. Plastikas ķirurģijas rezidente – Dr. Linda Kalniņa. Operāciju māsas – Anita Innus, Rasma Boldāne. Anesteziologs – Dr. Tetiana Avchynnykova. Anestēziste – Nataļja Matvejeva.
Balsenes vēža riski un ārstēšana
Ik gadu Latvijā tiek diagnosticēti vidēji 20 balsenes vēža pacienti, kuriem būtu nepieciešama šāda veida ķirurģiskā operācija ar balsenes protēzes ievietošanu. Primārie faktori balsenes ļaundabīgiem audzējiem ir ilgstoša tabakas un/vai alkohola lietošana. Arī pasīvā smēķēšana palielina risku saslimt ar balsenes ļaundabīgiem audzējiem. Ķīmisko vielu riska faktors saistās, galvenokārt, ar piesārņojumu darba vietās.
Gan agrīnas, gan vēlīnas stadijas balsenes ļaundabīgu saslimšanu gadījumos izvēles metode ir ķirurģiska ārstēšana, ja pacienta vispārējais stāvoklis to atļauj. Stradiņa slimnīcā pie agrīnām balsenes ļaundabīgu audzēju stadijām ir iespējama lāzerķirurģijas metode, kura tiek veikta ar mikroskopa palīdzību, tādējādi vēl vairāk nodrošinot audzēja radikālu izņemšanu un pacienta dzīves kvalitātes mazāk ietekmējošu manipulāciju.
Stradiņa slimnīca ir vienīgā vieta Latvijā, kur šādas operācijas veic ikdienas praksē, līdz ar to ir lielākā pieredze to veikšanā.
Stradiņa slimnīcas otolaringologi pieņem gan valsts, gan maksas pacientus, kā arī tiek nodrošināts zaļais koridors – pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību nepieciešamie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi diagnozes noteikšanai tiek veikti iespējami ātri, lai nepieciešamības gadījumā uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu un sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus.