Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centrs

1. Ambulatora konsultācija, izmeklēšana un ārstēšana;

2. Alerģiju diagnostika un ārstēšana stacionārā un dienas stacionārā.

Sagatavošanās procedūrai

Jāņem vērā:

- Alergologa vizīte var ilgt 1-2 stundas.

- Lūdzam uz vizīti ierasties vismaz 30 min. agrāk par pieraksta laiku, lai paspētu veikt reģistrācijas procesu reģistratūrā.

- Gadījumos, ja pieraksta laiks tiek kavēts vairāk par 15 min., ārsta konsultācija var tikt atteikta.

- Uz NVD apmaksātu vizīti drīkst pierakstīties, ja ir iegūts ģimenes ārsta vai ārsta speciālista, kas ir līgumattiecībās ar NVD, nosūtījums, kā arī, ja viena mēneša ietvaros nav būts uz NVD apmaksātu konsultāciju pie alergologa kādā citā iestādē.

Uz vizīti jāņem līdzi sekojošais:

- Pase vai ID karte. Bērniem - dzimšanas apliecība;

- Ja bērnu nepavada vecāki, tad personai, kura pavada bērnu, ir jābūt līdzi pilnvarai, kurā norādīts, ka vecāki atļauj šai personai pavadīt viņu bērnu pie speciālista;

- Nosūtījums no ģimenes ārsta vai cita speciālista, kuram ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Jāpārliecinās, ka nosūtījums pie alergologa ir derīgs un nav paredzēts kādam citam speciālistam (piemēram, pneimonologam vai dermatologam u.t.t.).

 (Konsultācijai par maksu nosūtījums nav vajadzīgs). 

Ja iespējams, 5-7 dienas pirms vizītes pārtrauciet lietot antihistamīna līdzekļus (pretalerģijas medikamentus), tie ir:

- Cetirizīns (Zyrtec, Aceterin);

- Levocetirizīns (Xyzal); 

- Desloratadīns (Aerius, Dasselta); 

- Loratidīns ( Claritine, Loratine, Lomilan, Rinolan, Erolin);

- Ebastīns (Kestine); 

- Rupatidīns (Rupafīns);

- Bilastīns (Opexa);

- Fexofenadin (Altiva);

- Quifenadin (Fenkarol);

- Ketotifēns, Dimetindēns (Fenistil)

Pietiek ar īsāku pārtraukumu - 3 dienas, ja lietots:

- Hloropiramīns (Suprastin);

- prometazīns; 

- klemastīns (Tavegyl). 

Ja bez tiem nevar iztikt, piemēram, Jums ir nātrene, ādas tūska, apsārtums un nieze -  turpiniet lietot minētos preparātus. Šādos gadījumos ārsts nozīmēs seroloģisko alergēnu testēšanu (asins analīzes).

Izmeklēšanas dienā pirms vizītes nelietojiet inhalējamos medikamentus (piem. Salbutamols, Ventolīns, Seretide, Foster, Relvar, AirBufo u.c.).

- Iepriekšējās dienas vakarā inhalatoru var lietot.

- Ja bez Salbutamola (Ventolīna) nevar tik ilgi iztikt, tad būtu vēlams, lai pārtraukums pēc pēdējās inhalācijas veikšanas līdz vizītei būtu 4-6 stundas. 

- Paņemiet līdzi inhalatoru, lai ārsts varētu pārbaudīt vai Jūs to lietojat pareizi.

Ja lietojat vēl citus medikamentus, paņemiet līdzi lietojamo medikamentu sarakstu, vai arī pašus medikamentus.

Paņemiet līdzi agrāk veikto izmeklējumu rezultātus:

- Atnest, ja iespējams, izdrukātā formā visu agrāk veikto izmeklējumu rezultātus, stacionāru, konsultantu slēdzienus.

- Izmeklējumu rezultātus un izrakstus sakārtojiet hronoloģiskā secībā (sākot ar pēdējiem veiktajiem un beidzot ar vecākiem izmeklējumiem).

Paņemiet līdzi iespējamo alergēnu paraugus:

Ja jums šķiet, ka alerģijas izraisītāji varētu būt kāda ķīmiska viela, kosmētika, medikaments, apģērbs, cimdi, augļi, dārzeņi, lūdzam tos paņemt līdzi (līdzi ņemams ir neliels daudzums - grami). Bieži tādējādi var paātrināt izmeklēšanu.

Pārdomājiet visus faktus par slimību – ārsts uzdos jautājumus par klīniskajām sūdzībām (simptomiem) – atcerieties, ka slikta pašsajūta nav simptoms. Alergologs vēlēsies noskaidrot detalizētu informāciju par simptomu raksturu (piemēram, vai ir iesnas, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja, ādas izsitumi, to apraksts (ja vien iespējams, veiciet izsitumu fotouzņēmumu, ko parādīt ārstam konsultācijas laikā) u.t.t.), to sākuma un beigu laiku, potenciālo ierosinātāju, īpaši, ja runa ir par medikamentiem (ar aizdomām par medikamentu alerģiju, konsultācijas laikā būs jānorāda visi medikamenti (precīzi medikamentu nosaukumi), kas lietoti sākoties reakcijai, detalizēta to ievadīšanas hronoloģija, simptomu rašanās laiks pēc medikamenta ieņemšanas (ieteicams pierakstīt dienasgrāmatā)). Jānorāda, kādi medikamenti lietoti reakcijas ārstēšanai un kāds bija ārstēšanas rezultāts, cik ātri izzuda simptomi.

Pārskatiet un pārdomājiet visas savas blakusslimības, lai varat tās nosaukt ārstam (gan tās, ar kurām esat slimojis iepriekš, gan tās, kuras ir šobrīd).

Pajautājiet ģimenes locekļiem par viņu alerģisko slimību vēsturi – vai tāda ir  un, ja ir, precizējiet.

Alerģisko slimību diagnostika konsultācijas ietvaros:

- Konsultācijas laikā visdrīzāk tiks veikts ādas dūriena tests ar potenciālajiem alergēniem, ko noteiks ārsts pēc Jūsu sniegtās informācijas un novērojumiem. Tas tiek veikts sekojoši - uz apakšdelma iekšējās virsmas tiek uzpilinātas sīkas alergēnu šķīdumu pilītes, caur kurām ar lanceti veic nelielu dūrienu ādas virsējā slānī. Testu izvērtē pēc 15 minūtēm, un tas tiek atzīts par pozitīvu, ja novēro papulu (ādas pacēlumu), kas ir par 3 mm lielāka nekā negatīvā kontrole, un iegūtie rezultāti apstiprina pacienta sūdzības.

- Ādas dūriena-dūriena tests – testa veikšanas būtība ir līdzīga, kā iepriekš aprakstītā ādas dūriena testa gadījumā, bet, veicot šo testu, netiek izmantoti rūpnieciski sagatavoti alergēnu šķīdumi, kā tas ir ādas dūriena testa gadījumā, bet gan pacienta līdzi atnestais alergēns vai speciāli sagatavoti medikamentu šķīdumi.

- Intrakutānais tests – tas parasti seko ādas dūriena testam, ja ir pieejams injicējams alergēns, kas tiek pagatavots noteiktā koncentrācijā un neliels daudzums šī šķīduma (0.02-0.05ml) tiek injicēts apakšdelma ādā. Rezultāta izvērtēšana notiek 15-20min pēc alergēna injekcijas ādā un tests tiek uzskatīts par pozitīvu, ja alergēna injekcijas vietā veidojas papula (ādas pacēlums) ar eritēmas zonu tai apkārt.

- Ādas aplikācijas tests – šī testa ietvaros uz muguras ādas tiek pielīmēts plāksteris, uz kura virsmas atrodas vairākas kameras, kurās tiek iepildīts alergēns (vai nu rūpnieciski sagatavots – to sauc par Eiropas standartsērijas ķīmisko vielu testēšanu, vai pacienta līdzi uz konsultāciju atnestā viela).

- Konsultācijas ietvaros pacientiem ar dziļo elpceļu sūdzībām (klepus, sēkšana, trokšņi krūtīs, elpas trūkuma epizodes), astmas kontroles vai diagnostikas nolūkos var tikt piedāvāts veikt spirogrāfiju vai bronhu dilatācijas testu.

- Konsultācijas ietvaros, nepieciešamības gadījumā, alergologs var nosūtīt pacientu veikt asins analīzes (gan pilnu asins ainu, iekaisuma, orgānspecifiskos, imunoloģiskos rādītājus, kā arī IgE noteikšanu asinīs), kā arī koprogrammu (pacientiem ar gremošanas orgānu simptomiem).

- Lai noteiktu iekaisuma šūnas un eozinofīlo leikocītu klātbūtni gļotādā, alergologs var nosūtīt uz dažādiem testiem, atkarībā no tā, kura orgānu sistēma ir skarta: piemēram, eozinofīlo leikocītu noteikšana deguna iztriepē un/vai krēpās, eozinofīlo leikocītu un citu iekaisuma šūnu noteikšana endoskopijas laikā iegūtajā histoloģijas materiālā u.t.t.

- Alergologs pacientu, kuram ir pamatotas aizdomas par bronhiālo astmu, diagnozes precizēšanai var nosūtīt veikt bronhu provokācijas testu.

- Ja ādas testi vai seroloģiskā testēšana nesniedz viennozīmīgu atbildi par alerģijas esamību, diagnozes apstiprināšanas nolūkos var tikt pielietots alergēnu provokācijas tests. Šis tests var noritēt ambulatori, ja provokācija tiek veikta ar inhalējamiem alergēniem – nazālās provokācijas tests, kura laikā pacientam vienā nāsī tiek izsmidzināts alergēna šķīdums un, veicot priekšējo rinomanometriju, tiek objektīvi novērota reakcija. Savukārt, piemēram, aizdomu gadījumā par pārtikas vai medikamentu hipersensitivitāti, ja ādas testi neapstiprina diagnozi, tad stacionāra apstākļos, monitorējot simptomus un vitālos rādītājus, pacientam šis alergēns tiek pakāpeniski ievadīts organismā, novērtējot simptomu rašanos un raksturu.

- Atcerieties, ka IgG un IgG4 testēšana alerģiju un/vai intolerances diagnostikas nolūkā nav rekomendējama, jo šī testa rezultāti nesniedz atbildes uz šiem jautājumiem.

- Retos gadījumos var tikt nozīmēts veikt slodzes provokācijas testu -  ar šī testa palīdzību ir iespējams diagnosticēt fiziskas slodzes inducētu astmu vai holīnerģisku nātreni. Retākos gadījumos slodzes inducētu anafilaksi.

Ārstēšana:

Alergologs konsultācijas ietvaros pielāgos Jums, atbilstoši slimības izpausmēm un smaguma pakāpei, atbilstošu ārstēšanu. Alerģisku slimību gadījumos, ārstēšanas pamatā ir vainīgā alergēna noteikšana un kontakta ar to mazināšana vai novēršana. Iespēju robežās jācenšas samazināt alergēna koncentrāciju apkārtējā vidē, tāpēc alergologs sniegs precīzus norādījumus, kā izvairīties no kontakta ar alerģijas ierosinātāju. Alerģiskās slimības ārstēšanai var tikt rekomendēti dažādi lokāli lietojami medikamenti, piemēram, deguna aerosoli, acu pilieni, medikamentu krēmi vai ziedes, inhalatori. Tāpat medikamenti alerģiskā iekaisuma un tā radīto simptomu mazināšanai var būt lietojami sistēmiski- iekšķīgi vai intravenozi. Smagu alerģisku reakciju gadījumā, piemēram, anafilakses, ārsts Jums izsniegs recepti adrenalīna autoinjektora iegādei un apmācīs tā lietošanā.

Alergēnspecifiskā imūnterapija (AIT):

Mūsdienās arvien biežāk inhalācijas alergēnu vai dzeļošo insektu venoma alerģiju gadījumā ārstēšanā tiek pielietota alergēnspecifiskā imūnterapija. Tā ir unikāla ārstēšanas metode, kas gan ārstē alerģijas radītos simptomus, gan tās cēloni, radot alergēnspecifisku imūntoleranci, jeb, citiem vārdiem sakot, mazina organisma reakciju pret alergēnu/iem. Tā spēj nodrošināt nozīmīgu simptomu mazināšanos, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, kā arī samazina nepieciešamību lietot medikamentus alerģijas simptomu mazināšanai. Biežāk tiek izmantotas divas AIT metodes: subkutānā (SCIT) - alergēnu ekstrakts tiek injicēts zemādā, un sublingvālā (SLIT) - alergēnu ekstrakts aerosola veidā tiek izsmidzināts, vai kā pilieni/tablete aplicēts zem mēles. Kura no metodēm tiks piemērota, nosaka ārsts, pamatojoties uz to, kāds alergēnu ekstrakts ir nepieciešams un kura metode būtu ērtāka tieši Jums. Piemēram, SCIT ir veicama tikai ārstniecības iestādē, kur vakcīnu ievadīšanu veic speciāli apmācīts personāls. Sākumā injekcijas tiek veiktas reizi 1-2 ned. un vēlāk ik 4-6 ned.. Savukārt SLIT ir veicama mājas apstākļos pēc ārsta norādītās shēmas. Kopumā abas terapijas metodes, līdz maksimum terapijas efekta sasniegšanai, veicamas 3-5 gadus ilgi. Neraugoties uz tās ilgumu, pacienti šo terapijas veidu izvēlas labprāt, jo tā jau dažu mēnešu laikā var ievērojami samazināt alerģijas simptomus, kā arī nepieciešamību pēc citiem pretalerģijas medikamentiem. Būtiski, ka tā novērš alerģiskās slimības progresēšanu, astmas attīstīšanos, kā arī sensibilizāciju pret citiem alergēniem.