Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta un Latvijas Universitātes komanda, veicot apjomīgu pētījumu, ir izstrādājusi rīcībpolitikas ieteikumus, lai stiprinātu pacientu tiesību izpratni Latvijā.
Pētījuma mērķis bija sagatavot pacientu pieredzē un pierādījumos balstītus ieteikumus politikas veidotājiem, lai uzlabotu pacientu tiesību īstenošanu Latvijas veselības aprūpē un veicinātu pacientu veselībpratību un zināšanas par savām tiesībām.
Pētījuma rezultātā ir tapis ziņojums “Pacientu tiesības kā daļa no veselībpratības un to īstenošanas stiprināšana Latvijā”. Tajā apkopoti Latvijas iedzīvotāju reprezentatīvas aptaujas, fokusgrupu diskusiju un interviju rezultāti, kas atklāj būtiskas atšķirības pacientu tiesību īstenošanā dažādās iedzīvotāju grupās un atšķirīgos veselības aprūpes kontekstos.
Lai gan Latvijā ir izveidots vienots pacientu tiesību ietvars Pacientu tiesību likumā, tomēr atsevišķās jomās ir nepieciešami uzlabojumi.
Vēl arvien liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav informēti par iespējām īstenot pacientu tiesības e-veselībā un nav šīs iespējas izmantojuši, piemēram, lai pilnvarotu citu personu pieņemt ar savu ārstniecību saistītus lēmumus vai paust gribu par savu orgānu izmantošanu pēc nāves. Svarīgi būtu uzlabot informāciju un pacientu tiesību īstenošanu mazāk aizsargāto grupu pacientiem, kam īpaši trūkst zināšanu un prasmju šajā jomā.
Atsevišķas jomas, kurās īpaši nepieciešami uzlabojumi ir informācijas sniegšana par tālāko rīcību, turpmāko ārstēšanu vai rehabilitāciju, izrakstoties no slimnīcas vai pēc ārsta apmeklējuma, kā arī tulku iesaiste saziņā ar pacientiem, kuri nepārzina latviešu valodu.
Gan ārstējoties slimnīcās, gan apmeklējot ārstu ambulatori, pacientiem trūkst informācijas un vienota skaidrojuma par tiesībām uz tuvinieku jeb atbalsta personu klātbūtni ārstniecības procesā.
Signe Mežinska, viena no ziņojuma autorēm, uzsver: "Šis pētījums sniedz būtisku ieskatu pacientu tiesību jomas situācijā Latvijā. Stiprinot pacientu tiesības kā veselībpratības daļu, mēs veicinām iedzīvotāju spēju pieņemt informētus lēmumus par savu veselību, uzlabojam ārstniecības kvalitāti un veidojam uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai."
Ziņojumā iekļautas konkrētas rīcībpolitikas rekomendācijas, tostarp nepieciešamība sniegt informāciju par Pacientu tiesību likuma saturu vieglajā valodā, iesaistīt pacientu organizācijas pacientu tiesību aizsardzības plānu izstrādē un īstenošanā un apsvērt pacientu ombuda izveidi.
Īpaša uzmanība pievērsta mazāk aizsargātām grupām – senioriem, personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem, mazākumtautību pacientiem un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Turpmākie soļi ietver ziņojuma ieteikumu integrēšanu veselības aprūpes politikas plānošanā un ārstniecības iestāžu praksē. Pētījuma rezultāti kalpo kā pamats ilgtermiņa stratēģijai, kas vērsta uz pacientu tiesību kā veselībpratības daļas veicināšanu Latvijā.
Pētījuma ziņojums: "Pacientu tiesības kā daļa no veselībpratības un to īstenošanas stiprināšana Latvijā"
Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselība" projekta “Latvijas iedzīvotāju veselībpratības novērtēšana un pilnveidošana: uz populāciju orientētās informatīvas izglītošanas platformas izstrāde un validācija dzīvesveida saistīto risku izpētei un uzraudzībai” ietvaros. Projekta numurs: VPP-VM-Sabiedrības_Veselība-2023/1-0003.
