Šomēnes Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā pēc intensīvās terapijas palātu virsārsta Dr. Mārtiņa Purenkova ielūguma viesojās profesore Tīna Andersena (Tiina Andersen) no Bergenas Norvēģijā. Profesore ir fizioterapeite, kas no 2000. gadu sākuma specializējas respiratorajā terapijā. Vairāk nekā 20 gadus viņa strādā ar pacientiem, kuriem nepieciešama hroniska plaušu ventilācija, palīdzība elpceļu higiēnā un padziļināts atbalsts pietiekamas respiratorās funkcijas nodrošināšanā. Tāpat profesore ir autore vairākām starptautiskajām publikācijām, kas ietekmējušas nozares attīstību šajos jautājumos.
Ar profesori T. Andersenu centra kolēģi iepazinās februārī, piedaloties European Respiratory Society rīkotajā Elpošanas mazspējas un mehāniskās ventilācijas konferencē Berlīnē. Toreiz slimnīcas ārstiem pievienojās arī māsas, tostarp piedaloties arī praktiskajās apmācībās. Sekojoši arī šoreiz profesores galvenā auditorija bija Plaušu slimību nodaļas aprūpes personāls, kuri ikdienā ir līdzās un veic elpošanas mazspējas pacientu aprūpi.
Viesojoties plaušu slimību centrā, profesore Andersena dalījās 20 gadu garajā pieredzē pacientu, kam nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija, aprūpē. Vizītes ietvaros kopā ar centra ārstiem viņa piedalījās specializētajā neiromuskulāro slimību pacientu pieņemšanā pie pneimonologa, sniedza demonstrējumus un praktiskos padomus darbā ar klepus mašīnu.
Mūsdienu pneimonoloģijā klepus mašīnas ir nozīmīgs aprūpes palīglīdzeklis pacientiem, kuriem pašu klepus plūsma nav pietiekama. Tas novērojams pacientiem ar neiromuskulārām slimībām, piemēram, amiotrofo laterālo sklerozi, muskuļu atrofijām, kuru ārstēšanā šodien multidisciplinārās komandas ietvaros svarīga loma ir pneimonologam. Tāpat klepus mašīnas var paātrināt atkopšanos pacientiem, kuriem jāatceļ ilgstoša mākslīgā plaušu ventilācija, atrodoties intensīvajā terapijā. Mašīnas darbības princips ir pacienta vietā izdarīt strauju, dziļu gaisa ievadi plaušās un sekojošu tā strauju atsūkšanu, imitējot dabiska klepus norisi.
Galvenais mērķis - šādi imitēt klepu, palīdzot pacientam atbrīvoties no elpceļu sekrēta un uzlabot elpošanas funkciju. Efektīvi izvadot krēpas un gļotas no plaušām, tiek samazināts plaušu un elpceļu infekciju risks, jo krēpu stāze elpceļos ir pateicīga vide patogēniem mikroorganismiem. Tāpat, izvadot krēpas un gļotas, tiek atbrīvoti sīkie elpceļi un palielinās plaušu elpošanas tilpums.
Sarunās ar plaušu slimību centra personālu norvēģu profesore pauž: “Šī diena man raisa atmiņas par laiku, kad šo metodi sākām attīstīt Norvēģijā. Toreiz dodoties pie kolēģiem citā slimnīcā, mūs sagaidīja daudzi nodaļas darbinieki, skatījās un mācījās strādāt ar klepus mašīnām. Šodien tā viņiem jau ir kļuvusi par ikdienu.” Atvadoties tiek norunāts sadarbību turpināt, iespējams, nākamreiz tiekoties Bergenā.
Pēc profesores viesošanās turpinājās šīs terapijas metodes pielietošana Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra Intensīvās terapijas palātas pacientam. Stradiņa slimnīcas pneimonologiem ir mērķis tālāk nodrošināt šīs metodes pieejamību gan pacientiem, kas ārstējas mūsu plaušu slimību nodaļā, gan pacientiem, kam plaušu ventilācija un īpaša elpceļu aprūpe nepieciešama mājās ilgstoši.
