Apraksts
Pie vidējas un smagas izpausmes problēmas visefektīvākais ārstēšanas veids ir operatīva terapija. Visbiežāk veiktā operācija slodzes urīna nesaturēšanai ir urīnizvadkanāla balsta atjaunošana ar sintētisku implantu (transvaginal tape – TVT vai transobturator tape – TOT).
Tiek izdalīti trīs galvenie urīna nesaturēšanas tipi:
- Slodzes urīna nesaturēšana, kam raksturīga urīna noplūde fizisku aktivitāšu, klepus, smieklu, strauju kustību laikā. Tam pamatā ir starpenes muskulatūras novājināta funkcija, kas vairs nenodrošina pietiekamu atbalstu urīnizvadkanālam
- Pāraktīva urīnpūšļa sindroms ar urgentu urīna nesaturēšanu, kam raksturīga bieža urinācija, nakts urinācija, steidzama urinācijas vēlme, grūtības pagūt uz WC, kad urinācijas vēlme ir parādījusies. Ārstēšana visbiežāk ir medikamentoza.
- Jaukta tipa urīna nesaturēšana, kam raksturīgi gan slodzes, gan urgentas urīna nesaturēšanas sūdzības.
TVT/TOT operācija notiek caur maksti. Tiek veikts vertikāls 1.5 cm garš grieziens maksts priekšējā sienā zem urīnizvadkanāla. Ar speciāli pielāgotu adatu jeb troakāru sintētiskais implants tiek ievietots audos zem urīnizvadkanāla beziestiepuma tehnikā, lai pārlieku nenospiestu kanālu. Implanta brīvie gali tiek nogriezti zemādā. Maksts grieziens tiek aizšūts ar pašuzsūcošām šuvēm. Operācijas vidējais ilgums 30 min.
TOT pēcoperācijas režīms
- 4 nedēļas Izvairīties no smagumu celšanas virs 5 kg, sporta nodarbībām, vagināla dzimumakta
- Sekot regulārai vēdera izejai, lai nav aizcietējumi
- Specifiska antibakteriāla terapija nepieciešama tikai atsevišķos gadījumos
- Pretsāpju terapija pirmajās pēcoperācijas dienās pēc nepieciešamības ( piem. Ibumetin)
- Kontroles vizīte pēc 1-3 mēnešiem ar urīna analīze; USG vēdera dobuma orgāniem + atlieku urīns
- Sievietēm ar izteikti atrofiskām maksts sienas izmaiņām arī pēc operācijas būs jāturpina lielot lokāli estrogēni
8-10 % gadījumu TOT operācija ir saistīta ar pašas operācijas un pēcoperācijas komplikāciju riskiem.
Operācijas laikā:
- Var tikt ievainots urīnpūslis, urīnizvadkanāls – šādos gadījumos būs nepieciešamība staigāt ar urīnpūšļa katetru līdz 1-2 nedēļas
- Atsevišķos gadījumos ar troakāra adatām var tikt ievainoti arī lielie asinsvadi un zarnu cilpas – šādos gadījumos neatliekamā kārtā ir jāveic plašs grieziens vēdera priekšējā sienā, lai piekļūtu bojājuma vietai
Pēcoperācijas komplikācijas:
- Sāpes starpenē, cirkšņu rajonos
- Asinsizplūdumi operācijas brūžu rajonā, mazajā iegurnī
Pāraktīva urīnpūšļa sindroma attīstība – bieža urinācija, steidzama vēlme urinēt, grūtības pagūt uz WC, kam seko urīna nesaturēšanas epizodes
Apgrūtināta urinācija, lēnāka urīna strūkla, nepieciešamība veltīt ilgāku laiku urinācijai, atsevišķos gadījumos pielāgot urinācijas pozu
Nepilnīga urīnpūšļa iztukšošanās, atlieku urīns – 2% gadījumu nepieciešams veikt lentas korekciju vai pārgriešanu.
Implanta lentas erozija uz maksti – risks biežāk sievietēm ar izteikti atrofisku maksts gļotādu
Problēmas atkārtošanās 5 gadu laikā vērojama 10-15 %.
