Trešdien, 1. novembrī, svinīgi atklātas paplašinātās Insulta vienības telpas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikā. Izremontētajās palātās atradīsies desmit gultas, līdz ar to šī būs lielākā Insulta vienība valstī. Šajā dienā ikviens iedzīvotājs bija arī aicināts slimnīcas jaunajā korpusā uz Insulta dienu, kuru apmeklēja vairāk nekā simts interesentu.
Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikā gadā ārstējas vairāk nekā 1000 pacientu ar smadzeņu infarktu. Neiroloģijas klīnikas vadītājs profesors Andrejs Millers norāda: “Šodien insults ir ārstējama slimība, tas nav spriedums, tikai jārīkojas ātri, jābūt zināšanām, cilvēkresursiem, attiecīgam aprīkojumam un atbalsta sistēmai. Pacients, kurš ir izgājis no slimnīcas un ar autobusu aizbraucis uz savu pilsētu ir ieguvums visai sabiedrībai. Ceļš uz sekmīgu insulta ārstēšanu ir kā starts vieglatlētikā – lai uzvarētu, izšķirošs ir starts, jo distancē atgūt nokavēto un panākt līderi ar sliktu startu nav iespējams.”
Latvijā ik gadu ar insultu saslimst aptuveni 10 000 cilvēku, bet ik dienu no insulta mirst vidēji septiņi cilvēki. Eiropas Insulta Alianses (SAFE – Stroke Alliance of Europe ) prognozes paredz insulta gadījumu skaita pieaugumu par 34 % Eiropas Savienībā, kas nozīmē arī izmaksu pieaugumu. “Tāpēc ātra rīcība nepieciešama ne tikai cilvēkam, kuru skāris insults, bet arī visai veselības sistēmai kopumā. Ieguldot profilaksē, kā arī akūtā insulta ārstēšanā, perspektīvā tiek samazinātas izmaksas, kas nepieciešamas rehabilitācijas periodā. Stradiņa slimnīca Latvijā uzrāda viszemākos smadzeņu infarkta mirstības rādītājus 30 dienu laikā pēc saslimšanas, kas ir 11.9%, un ir salīdzināmi ar vidējiem Eiropas rādītājiem. Tam pamatā ir komandas darbs stacionārā, rūpīgi izstrādāta ārstēšanas taktika, kā arī savlaicīgi uzsākta rehabilitācija un sekundārā profilakse”, uzsver profesors Andrejs Millers.
Lai informētu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku par insulta profilaksi un rīcību, kā atpazīt insultu, Neiroloģijas klīnikas speciālisti organizēja Insulta dienu, kuru apmeklēja vairāk nekā simts interesentu. Ikvienam bija iespēja veikt testus insulta riska faktoru noteikšanai, kā arī klātienē uzdot jautājumus klīnikas ārstiem. Neiroloģijas nodaļas vadītāja asociētā profesore Evija Miglāne uzsver: “Tikai 200 pacienti no visiem mūsu stacionārā nonākušajiem slimnīcā ierodas savlaicīgi. Šiem pacientiem mēs spējam palīdzēt, veicot smadzeņu asinsrites atjaunošanu jeb reperfūzijas terapiju. Tas dod lielu iespēju atveseļoties no insulta bez sekām. Ierodoties slimnīcā mazāk kā stundu pēc simptomu sākuma, iespēja, ka nopietnu seku nebūs samazinās par pusi. Ja stacionēšana aizkavējas līdz 4 – 5 stundām, ārstēšana vēl ir iespējama, bet bez sekām insults var atstāt tikai vairs vienu no 15 – 20 saslimušajiem. Jo ilgāk nosprostots asinsvads, jo vairāk iet bojā neironu, jo grūtāka rehabilitācija.”
Insulta dienas apmeklētājiem bija iespēja noklausīties RSU asociētās profesores Evijas Miglānes lekciju par insultu, tā atpazīšanu, ārstēšanu un novēršanu, kā arī Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra ārstes Līvas Jasotes lekciju par rehabilitāciju pēc insulta, saņemt speciālistu skaidrojumu par simptomu atpazīšanas testu ĀTRI, un noskatīties Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotās video īsfilmas par insulta simptomu atpazīšanu.
