Stradiņa slimnīcā ieviesta DPYD gēna testēšana pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju. Stradiņa slimnīca šobrīd ir vienīgā slimnīca Latvijā, kur pirmreizējiem pacientiem šāda testēšana tiek nodrošināta kā daļa no ārstēšanas ceļa.
DPYD gēna testēšana ir personalizētās medicīnas piemērs ikdienas klīniskajā praksē. Kolorektālā vēža ārstēšanā bieži tiek izmantoti fluoropirimidīnu grupas medikamenti, piemēram, 5-fluoruracils vai kapecitabīns. Daļai pacientu ģenētisku īpatnību dēļ var būt samazināta dihidropirimidīna dehidrogenāzes (DPD) enzīma aktivitāte, tādēļ standarta terapijas devas var būt saistītas ar būtiski augstāku smagu, retos gadījumos arī dzīvībai bīstamu blakusparādību risku. Testēšana ļauj šo risku izvērtēt pirms pirmās terapijas devas, nevis tikai pēc komplikāciju rašanās.
Stradiņa slimnīcas ārste onkoloģe ķīmijterapeite Sofija Viļisova uzsver: “DPYD testēšana ļauj vēl pirms pirmās terapijas devas noskaidrot, vai konkrētajam pacientam standarta medikamentu deva nerada paaugstinātu smagu blakusparādību risku. Ja šādu risku konstatējam, ārstēšanu varam pielāgot jau no paša sākuma. Tas ir personalizētās medicīnas piemērs praksē – izmantojam ģenētisko informāciju, lai konkrētajam cilvēkam izvēlētos iespējami drošu ārstēšanu.”
Jaunā testēšanas pieeja nav atsevišķs laboratorisks izmeklējums ārpus ārstēšanas procesa, bet gan daļa no koordinēta kolorektālā vēža pacientu aprūpes ceļa Stradiņa slimnīcā. Par pacientam piemērotāko ārstēšanas taktiku multidisciplināri lemj kolorektālais ķirurgs, onkologs ķīmijterapeits, staru terapeits, radiologs un patologs. Šāda pieeja ļauj ārstēšanu plānot ne tikai pēc audzēja veida un stadijas, bet arī pēc konkrētā pacienta individuālajiem riskiem un vajadzībām. Pirmreizējiem pacientiem, kuriem nepieciešama sistēmiskā terapija, ir rezervētas konsultāciju vietas pie onkologa ķīmijterapeita, un lielākajai daļai pacientu konsultāciju iespējams nodrošināt vidēji divu nedēļu laikā pēc konsīlija.
Stradiņa slimnīcas Vēža centrā kolorektālā vēža ārstēšana tiek organizēta multidisciplinārā komandā, kur diagnostika, ķirurģija, sistēmiskā terapija, staru terapija, patoloģija, radioloģija, rehabilitācija un atbalsta pakalpojumi tiek sasaistīti vienotā pacienta ceļā. Vēža centrs nav viena nodaļa vai klīnika, bet slimnīcas mēroga sadarbības sistēma, kas apvieno dažādu specialitāšu profesionāļus un struktūrvienības, lai pacientam nodrošinātu mūsdienīgu, drošu un pēctecīgu onkoloģisko aprūpi.
“DPYD testēšanas ieviešana parāda, kādam jābūt mūsdienīgam Vēža centram. Tā nav tikai jauna metode, bet spēja jaunas zināšanas sasaistīt ar pacienta ceļu, multidisciplināru lēmumu pieņemšanu un drošību ikdienas praksē. Kolorektālā vēža ārstēšanā Stradiņa slimnīcā arvien mērķtiecīgāk virzāmies uz personalizētu, datos un starptautiskā pieredzē balstītu aprūpi,” norāda Stradiņa slimnīcas Vēža centra direktore Džineta Heinrihsone.
Kolorektālais vēzis jeb zarnu vēzis agrīnās stadijās var noritēt bez izteiktiem simptomiem, tādēļ īpaši svarīga ir profilaktisko pārbaužu veikšana. Asins piejaukums fēcēm, ilgstošas izmaiņas vēdera izejā, neizskaidrojamas sāpes vēderā, svara zudums, mazasinība vai ilgstošs nogurums ir pazīmes, kuru gadījumā nevajadzētu atlikt vizīti pie ģimenes ārsta.
Latvijā sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados bez maksas pieejams valsts apmaksāts zarnu vēža skrīnings – slēpto asiņu izmeklējums fēcēs. Būtiski ir atcerēties, ka skrīnings jāveic arī tad, ja cilvēks jūtas vesels un sūdzību nav. Savlaicīgi atklāts kolorektālais vēzis ir ārstējams efektīvāk, un skrīnings ir viens no veidiem, kā slimību atklāt agrāk.
Ja rodas aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, nepieciešamos izmeklējumus un speciālistu konsultācijas Stradiņa slimnīcā iespējams saņemt paātrinātā kārtībā jeb zaļā koridora ietvaros.
Latvijā kolorektālais jeb zarnu vēzis joprojām nereti tiek atklāts novēloti – aptuveni pusei pacientu slimību diagnosticē III vai IV stadijā. Daļu audzēju būtu iespējams atklāt agrāk, ja iedzīvotāji aktīvāk izmantotu profilaktisko pārbaužu iespējas.
