Taisnās zarnas operācijas

Biežākā saslimšana, kuras dēļ nepieciešams veikt taisnās zarnas ekstirpāciju jeb pilnīgu izņemšanu vai rezekciju jeb daļēju izņemšanu, ir resnās zarnas vēzis. Gadījumā, ja ļaundabīgais process skar anālo sfinkteri jeb slēdzējmuskuli vai atrodas tik tuvu anālai atverei, ka nav iespējams ar drošu atkāpi izņemt skarto taisnās zarnas daļu, tiek veikta pilnīga taisnās zarnas izņemšana kopā ar anālo sfinkteri. Šīs operācijas laikā ķirurgi strādā gan no vēdera dobuma puses, gan no starpenes. Operācijas rezultātā tiek izņemta visa taisnā zarna un anālās atveres slēdzējmuskulis, un operācijas beigās tiek izveidota kolostoma fēču izvadīšanai caur vēdera priekšējo sienu speciālā savācējmaisā.

Rectum rezekcijas jeb daļējas taisnās zarnas izņemšanas gadījumā ķirurgs ar drošu atkāpi izņem slimo taisnās zarnas daļu saudzējot anālo atveri un tās slēdzējmuskuli, tāpēc iespējama atlikušo zarnas galu savienošana kopā. Operācijas rezultātā pacientam tiek saglabāta fēču izvadīšana caur anālo atveri dabiskā veidā. Šī operācija iespējama audzējiem, kas atrodas salīdzinoši tālāk no anālās atveres, jo operācijas laikā nepieciešams izņemt arī daļu no audzēja neskartās zarnas, tādējādi izvairoties no nepilnīgas audzēja izņemšanas.

Abas operācijas iespējams veikt vai nu vaļējā jeb konvencionālā, vai laparoskopiskā jeb minimāli invazīvā ceļā. Vaļējās operācijas laikā ķirurgs izdara salīdzinoši lielāku griezienu vēdera priekšējā sienā, un tiešā redzes kontrolē operē resnās zarnas. Laparoskopiskas procedūras laikā ķirurgs caur salīdzinoši mazākiem griezieniem ievada kameru un smalkus instrumentus, ar kuriem pastarpināti operē taisno zarnu. Laparoskopiskas pieejas galvenās priekšrocības ir labāks kosmētiskais rezultāts, mazākas sāpes pēc operācijas, ātrāka zarnu darbības atjaunošanās, mazāks slimnīcā pavadītais laiks (vidēji apmēram 1 diena). Laparoskopiskās pieejas izmantošana nav iespējama visos saslimšanas gadījumos.