8.septembrī Lietuvas Medicīnas zinātņu universitātes Kauņas klīnikā norisinājās divu slimnīcu - Kauņas klīnikas un mūsu slimnīcas pieredzes apmaiņas vizīte. Tikšanās laikā klīniku pārstāvji dalījās pieredzē tostarp - kā top un tiek īstenotas universitātes slimnīcu stratēģijas.
Vizīte tika plānota jau ilgāku laiku, taču pandēmijas dēļ tā varēja norisināties tikai tagad. Mūsu slimnīcas delegācijas sastāvā bija 18 dalībnieki - ne tikai slimnīcas vadītāji - padomes un valdes locekļi, bet arī administratīvo dienestu vadītāji - izglītības, vides aprūpes un drošības, personāla vadības, informācijas tehnoloģiju un infrastruktūras attīstības jomās. Lai nodrošinātu sekmīgu sarunu norisi, tika izveidotas piecas atsevišķas diskusiju grupas.
Tikšanās laikā Kauņas klīnikas administrācijas pārstāvji prezentēja dažus no slimnīcas stratēģiskajiem projektiem: datu analīzes un monitoringa rīkus, nevēlamo notikumu un psiholoģiskās vardarbības izpausmju reģistru, LEAN metodoloģijas pielietošanu ikdienas aktivitātēs, projektus, kas vērsti uz pacientu drošību, ienākumu un izdevumu analīzi un citus. Īpaša uzmanība tika pievērsta projektiem, kas motivē slimnīcas darbiniekus un uzlabo viņu darba apstākļus: Vadītāju apmācības, Līderības akadēmija, Kvalifikācijas celšanas fondi ārstiem un māsām, Zinātnes fonds, bērnudārzs darbinieku bērniem, sākumskola un citi pakalpojumi.
Mūsu slimnīcas delegācija iepazinās ar stratēģijas izstrādes procesu, plānotajiem jaunajiem projektiem, slimnīcas attīstības koncepciju un citiem nākotnes mērķiem.
Tikšanās laikā slimnīcu pārstāvji pārrunāja stratēģiju izstrādes un ieviešanas procesus un uzsvēra visu mērķauditoriju pārstāvju iekļaušanu slimnīcu vadības procesos. "Veidojot slimnīcas stratēģiju, ļoti svarīgi ir zināt, kādiem datiem izsekosim un ko tie teiks par mūsu aktivitātēm un panākumiem," piebilda PSKUS padomes priekšsēdētājs Reinis Ceplis.
Kauņas klīnikas direktors prof. Dr. Renaldas Jurkevičs novērtēja iespēju pārrunāt stratēģiskos darbības virzienus un mērķus, zinātnes attīstību un studiju procesa pilnveidošanu ar mūsu kolēģiem. Lai gan abu slimnīcu stratēģijas veidotas pēc dažādiem principiem, abas darbojas līdzīgā sociālajā, politiskajā un kultūras telpā, tāpēc tikšanās un pieredzes apmaiņa vērtējama kā ieguvums abām slimnīcām. Lietuvā nav formālas prasības slimnīcām veidot stratēģiju, kamēr Latvijā par slimnīcu stratēģiju ziņo atbildīgajām institūcijām. “Latvijā slimnīcu stratēģijas aptver vismaz piecu gadu periodu un tās jāapstiprina slimnīcu padomēm. Pēc tam tiek ziņots par rezultātiem”, sacīja mūsu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. “Novērtējam iespēju mācīties no kolēģu pieredzes. Ir lietderīgi redzēt šāda izmēra slimnīcas infrastruktūru un iepazīt tās stratēģisko procesu vadību, stratēģiju un nākotnes virzienu”, uzsvēra R.Muciņš.
