Sirds cilvēks šī vārda vispatiesākajā nozīmē – profesors Romans Lācis

Ar patiesu prieku un lepnumu varam vēstīt, ka pie lasītājiem ceļu sākusi brīnišķīga grāmata par mūsu kolēģi - profesoru Romanu Lāci. Trešdien, 15. janvārī notika grāmatas atvēršanas svētki.

Pusaudža gados viņš gribēja kļūt par jūrnieku, bet dzīvē iegrozījās pavisam citādi – jūrskolā viņš netika un kompānijas pēc iestājās Medicīnas skolā. Pašlaik mūsu slimnīcas sirds ķirurgs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Romans Lācis ir līderis sirds ķirurģijā, un tas ir viņa sirdsdarbs.

Grāmatā profesors aizrautīgi, dalās savā pārliecībā par lietām, kas ir mūžīgas, viņa interese par filozofiju un ezotēriku, neizmērojamais optimisms un gluži apskaužamā humora sajūta.
Grāmatā lasāmas arī Latvijas Valsts prezidenta R. Vējoņa (2015–2019), LZA prezidenta O. Spārīša, Kardioloģijas biedrības prezidenta A. Ērgļa, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītāja J. Gardovska, Stradiņa universitātes rektora A. Pētersona, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja G. Gailīša un Romana Lāča ģimenes domas un atmiņas.

Tikai daži citāti no grāmatas -

"Profesors katrā savā pacientā saskata cilvēku, kurš vēlas dzīvot, mīlēt un turpināt strādāt savā izvēlētajā profesijā. Paldies, profesor, par darbu! Esmu pārliecināts, ka Jūsu vārds ir zelta burtiem ierakstīts mūsu valsts vēstures lappusēs."

Raimonds Vējonis,

Latvijas Valsts prezidents (2015–2019)

"Vislabāk māca tie, kas paši dara. Tā laika kardioķirurģija vispār bija superbrīnums. Biju klāt, kad Romans Lācis veica pirmo sirds transplantāciju Latvijā. Romans Lācis — tas ir vesels laikmets!"

Andrejs Ērglis,

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents

"Mums, latviešiem, jāsaprot, ka mūsu dzīvē viss nav tikai horizontāli. Ir arī augstākas lietas, ir Vertikāle! No tīras sirds varu apgalvot, ka Romans Lācis ciena visbūtiskākās pamatlietas."

Guntis Gailītis,

Rīgas Latviešu biedrības prezidents

Pats grāmatas varonis atzīst, ka grāmata par viņa dzīvi un veikumi ir milzīgs gods un pagodinājums: “Savā dvēselē es nebūt nedomāju, ka esmu tik izcils, ka par mani varētu rakstīt grāmatas. Tādēļ es ļoti pateicos tiem ļaudīm, kas to ir virzījuši, lai būtu šī grāmata. Es to nevirzīju ne ar savu naudu, ne ar ietekmi. Acīmredzot to virzījis darbs, ko esmu darījis. Tas ir mans dzīves moto: palīdzēt un darīt labu cilvēkiem.”