Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) pagaidu padome uzsver, ka nepilnu divu mēnešu laikā, kopš iecelta slimnīcas pagaidu valde, aktīvas rīcības rezultātā samazinājies Eiropas Savienības investīciju izmantojuma riska apmērs, bet pilna skaidrība gan par finansējuma izlietojumu, gan turpmākajiem būvniecības projketa vadības scenārijiem būs 2024.gada janvārī – pēc visu patlaban sākto būvdarbu un iegādātā aprīkojuma pieņemšanas dokumentācijas noformēšanas, iesniegšanas un apstiprināšanas. Slimnīcas pagaidu valde sniedz Ģenerālprokuratūrai visu pieprasīto informāciju saistībā ar sākto pārbaudi par slimnīcas amatpersonu rīcību saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvi.
Stradiņa slimnīcas pagaidu padome, iepazīstoties ar pagaidu valdes iesniegtā ziņojuma rezultātiem, norāda, ka pagaidu valdes veikto pasākumu un darbību rezultātā pirmsšķietami ir būtiski samazinājies neizmantotā ES finansējuma risku apmērs. Pilna un precīza informācija par konkrēto apmēru būs zināma 2024.gada janvārī, pēc visu patlaban sākto būvdarbu un iegādātā aprīkojuma pieņemšanas dokumentācijas sagatavošanas, iesniegšanas un apstiprināšanas atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas ļaus lemt par turpmāko projekta vadību un turpmāko būvniecības līguma attīstības modeli. Savukārt auditorkompānija Ernst & Young veic auditu par līdzšinējiem būvniecības pārvaldības principiem, kuru ar ziņojumu plānots noslēgt 2024.gada janvāra beigās.
Atbilstoši juridiskajam atzinumam par turpmākajiem Stradiņa slimnīcas būvniecības līguma attīstības scenārijiem iespējami četri modeļi: līguma turpināšana ar SIA “Velve” esošajā sadarbības veidā, līguma turpināšana, noslēdzot papildu vienošanos par slimnīcas tiesībām veikt tiešos norēķinus ar apakšuzņēmējiem, būvniecības līguma izbeigšana un jauna ģenerāluzņēmēja piesaiste, līguma izbeigšana un ģenerāluzņēmēja lomas uzņemšanās no pašas slimnīcas puses, slēdzot līgumus ar uzņēmējiem par noteikta posma darbu izpildi. Katram no šiem scenārijiem ir savi riski, un gala lēmums atkarīgs no līdzšinējo darbu izpildes kopsavilkuma, kas apstiprināts ar darbu pieņemšanas un nodošanas dokumentiem un ko plānots noslēgt 2024.gada janvārī.
Patlaban būvniecības līgums ar SIA “Velve” tiek turpināts, pagaidu valdei nodrošinot konstruktīvu sadarbību. Nepilnu divu mēnešu laikā pagaidu valde jūtami aktivizējusi darbu tempus būvniecības līguma un tā vienošanās izpildei, mainot darba principus un orientējoties uz pozitīvām izmaiņām projekta būvniecības procesa pārvaldībā, nepieciešamo pilnveidojumu identificēšanā, projekta vadības uzlabošanā un veiksmīgā realizācijā.
Īsā laika periodā ir pārskatīta būvniecības dalībnieku komanda, projekta īstenošanas struktūrshēma un veiktas izmaiņas projekta vadības grupā, piesaistot papildu cilvēkresursus, kā arī pastiprināti izmantoti būvekspertu un projektēšanas ekspertīzes pakalpojumi.
Regulāri tiek organizētas savstarpējās būvuzraudzības, projekta vadības, autoruzraugu un būvniecības līguma izpildītāja pārstāvju tikšanās, nodrošinot iespējami ātrus konstatēto problēmu risinājumus. Katru darbdienu būvlaukumā tiek nodrošināta autoruzraugu klātbūtne, lai iespējami īsā laikā rastu risinājumus par izpildītāja un apakšuzņēmēju darbu vadītāju uzdotajiem jautājumiem vai iespējamajām būvprojekta nepilnībām.
Ir noslēgts iepirkums par ārējās būvuzraudzības nodrošināšanu un sākta pakāpeniska pāreja uz projekta ārējo būvuzraudzību, kā arī īstenota virkne citu pasākumu projekta efektīvai vadībai un realizācijai, kas arī sniedz piesardzīga optimisma pamatu attiecībā uz Eiropas Savienības finansējuma izmantošanas apmēriem.
Veicot būvobjekta regulāru apsekošanu un analizējot iesniegto dokumentāciju, konstatēts, ka viens no Eiropas Savienības finansējuma nepilnīgas apguves iemesliem ir kavēšanās ar vairāku jau izbūvētu sistēmu nodošanas procesu no izpildītāja puses, kā arī kavēšanās no izpildītāja puses ar būvdarbu defektu novēršanu. Lai gan slimnīcas pagaidu valde daudzus no minētajiem problēmjautājumiem risina paātrinātos tempos, tostarp konstruktīvās sarunā ar būvniecības darbu izpildītāja SIA “Velve” pārstāvjiem, šie faktori noteikti jāmin kā iemesls situācijai, kas bremzē būvniecības darbu savlaicīgu un kvalitatīvu veikšanu un Eiropas Savienības līdzekļu pilnvērtīgu izmantošanu noteiktajos termiņos.
Stradiņa slimnīcas pagaidu valde veic pārrunas arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma pieejamību un izmantošanu Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda ietvaros, projekta izmaiņām termiņos un finansējuma apjomā. 2024.gada janvārī, apzinot būvniecības gaitā izmantotā finansējuma apjomus, būs skaidrība arī par projekta finansējuma apjomu jaunā plānošanas perioda ietvaros, sākot ar 2024.gadu. Valstiski finansējums, kas netiks izmantots līdz 2023.gada beigām, netiek zaudēts, bet pārvirzīts veselības resora ietvaros citu projektu īstenošanai.
Pagaidu padomes un pagaidu valdes būtiskā uzmanības lokā ir personāla attīstības un komandas saliedēšanas jautajumi, ievērojamu daļu laika veltot komunikācijai ar ārstiem un aprūpes personālu. Slimnīcas vadības iesaiste personāla attīstības jautājumos, ārstniecības panākumu un sasniegumu veicināšanā, kā arī zinātnes izaugsmē un aktivizācijā ir būtisks faktors slimnīcas efektīvai darbībai un personāla un pacientu labklājībai, uzskata pagaidu padome.
Stradiņa slimnīcas pagaidu padome 2024.gada 27.oktobrī izteica neuzticību iepriekšējai slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni. Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par slimnīcas amatpersonu rīcību saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvi. Slimnīcas pagaidu valde sniegusi Ģenerālprokuratūrai visu pieprasīto informāciju saistībā ar sākto pārbaudi.
Pagaidu valdē iecelti augsta līmeņa profesionāļi ar kompetencēm vadībā, ārstniecībā un finansēs. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā strādā Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons, kā arī prokūriste Jūlija Stare.
