Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca) sekmīgi noslēdzies pilotprojekts balona pulmonālās angioplastijas (BPA) ieviešanai pacientiem ar hronisku trombembolisku plaušu hipertensiju (HTEPH) – retu, smagu un dzīvību apdraudošu slimību, kas būtiski ierobežo cilvēka spēju elpot, kustēties un pilnvērtīgi dzīvot. Projekta laikā no 2024. līdz 2026.gadam tika veiktas 60 balona pulmonālās angioplastijas procedūras, savukārt iepriekš tika veiktas vēl 40 šādas procedūras, sniedzot iespēju vairākiem desmitiem pacientu uzlabot veselību un dzīves kvalitāti.
Balona pulmonālā angioplastija ir moderna, minimāli invazīva ārstēšanas metode pacientiem, kuriem plaušu asinsvadus nosprosto trombu radīti bojājumi un kuriem medikamentoza terapija bieži vien nav pietiekami efektīva vai ķirurģiska ārstēšana nav iespējama. Pilotprojekta laikā Latvijā izveidota multidisciplināra speciālistu komanda un apgūta sarežģītā BPA procedūras metodika, kas daudzviet pasaulē jau kļuvusi par nozīmīgu ārstēšanas iespēju pacientiem ar HTEPH.
“Šo procedūru veic pacientiem, kuriem ir tāda trombu izraisīta plaušu hipertensijas forma, kad medikamenti ir bezspēcīgi. BPA ir mazinvazīva procedūra. Tas nozīmē, ka tās laikā nav nepieciešams atvērt krūškurvi vai veikt plašus ķirurģiskus griezienus. Parasti nepieciešamas vairākas šādas procedūras. Pateicoties šim pilotprojektam un iepriekšējam projektam, vairāku gadu garumā kopā ar komandu esam palīdzējuši atvieglot elpošanu, atjaunot darba spējas un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti 100 pacientiem. Liels paldies mūsu komandai par ieguldīto darbu! Un ļoti ceram, ka tiks rasts finansējums, lai šo ārstēšanas metodi varētu izmantot pacientiem arī turpmāk,” uzsver Stradiņa slimnīcas kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride.
Pilotprojekta laikā tika izvērtēta arī pacientu pieredze un pašsajūta pēc BPA procedūrām. Aptaujas dati liecina, ka pacienti ārstēšanas rezultātus vērtē ļoti pozitīvi – pēc pirmreizējas BPA procedūras 92% pacientu norādīja, ka ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar procedūras rezultātiem, savukārt pēc atkārtotas procedūras šādu pacientu bija 95%. Tāpat aptaujas rezultāti liecina arī par pozitīvām tendencēm dzīves kvalitātes un simptomu mazināšanās ziņā, tostarp samazinātu diskomfortu, ko rada elpas trūkums.
HTEPH gadījumā plaušu artērijās veidojas hroniski trombi, kas laika gaitā nepilnīgi izšķīst un pārvēršas iekaisuma radītos (fibrotiskos) rētaudos, sašaurinot vai pat pilnībā nosprostojot plaušu asinsvadus. Tas izraisa paaugstinātu spiedienu plaušu artērijās un pakāpeniski var novest pie sirds mazspējas attīstības. Pacientiem var būt elpas trūkums, nogurums, reiboņi, fizisko aktivitāšu ierobežojumi un progresējoša sirds mazspēja.
Lai palīdzētu pacientiem labāk izprast slimību un ārstēšanas iespējas, projekta laikā tapis arī informatīvs materiāls Balona pulmonālā angioplastija hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas pacientiem, kurā vienkāršā un saprotamā valodā skaidrots, kādos gadījumos procedūra tiek veikta, kā tā norit un kas pacientam sagaidāms pēc ārstēšanas. Informatīvais materiāls pieejams šeit.
Sīkāka informācija par BPA pieejama te.
Pilotprojekts: “Sirds-asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā” NVD-9/96-2024, ID 04. Pilotprojekts īstenots Nacionālā veselības dienesta projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”.
Pilotprojekts īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3. reformu virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” projekta «Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija» ietvaros.
