Fibrobronhoskopija

Apraksts

Fibrobronhoskopija ir invazīva izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var vizuāli novērtēt elpceļu stāvokli no iekšpuses.

Fibrobronhoskopija notiek vietējā anestēzijā ar vispārēju sedāciju (nomierinoša līdzekļa ievadīšanu). Caur degunu vai muti, iepriekš anestezējot un mitrinot gļotādu, paciente elpceļos tiek ievadīts endoskops, kura galā ir izvietota kamera, no kuras attēls tiek attēlots uz monitora un redzams ārstam. Bronhoskopijas laikā var novērtēt trahejas, galveno bronhu, segmentāro un subsegmentāro bronhu stāvokli - gļotādas krāsu un izmaiņas, izdalījumu esamību, to izskatu, patoloģisku audu vai svešķermeņa iespējamu esamību elpceļu lūmenā. Fibrobronhoskopijas laikā var atsūkt bronhu sekrētu un pēc tam to nosūtīt uz dažādiem laboratoriem izmeklējumiem (piemēram, baktēriju vai sēņu identifikācijai), kā arī paņemt bronhu gļotādas, patoloģisku audu vai plaušu audu gabaliņu (biopsiju), kuru pēc tam nosūta histoloģiskai izmeklēšanai uz laboratoriju. Fibrobronhoskopijas laikā var redzēt arī svešķermeņus un daudzos gadījumos tos šīs procedūras laikā var arī evakuēt.
Fibrobronhoskopiju parasti iesaka ārsts - pneimonologs vai torakālais ķirurgs, lai iegūtu informāciju par dažādām plaušu slimībām. Par metodes nepieciešamību, norisi un iespējamām komplikācijām ārsts Jūs pirms tās informēs.

Fakti par procedūru

Invazīva izmeklēšanas metode;

Notiek lokālā anestēzijā un vispārējā sedācijā;

Ir gan diagnostiska, gan atsevišķos gadījumos ārstnieciskā metode;

Pēc fibrobronhoskopijas iespējamas komplikācijas - asiņošana, pneimotorakss, paaugstināta temperatūra.

Sagatavošanās procedūrai

Procedūras rītā nedrīkst ēst un dzert;

Agri no rīta ar nelielu ūdens daudzumu jāizdzer zāles, kuras Jūs regulāri lietojat;

Pirms procedūras jākonsultējas ār ārstu, ja lietojat kādu no asins šķidrinošiem medikamentiem;

Dienā pēc procedūras nedrīkst vadīt auto vai darboties ar bīstamām ierīcēm.

Izmaksas

Pakalpojumu izmaksām ir informatīva nozīme. Precīza pakalpojuma cena tiek aprēķināta pēc ārsta konsultācijas, ņemot vērā operācijas veidu, anestēzijas veidu un ilgumu, slimnīcā pavadāmo dienu skaitu, kā arī nepieciešamos materiālus, izmantojamās tehnoloģijas, individuālo specifiku un pacienta izvēli.