Faktori, kas var sabojāt audu materiāla patologhistoloģisko diagnostiku

1. Audu materiāls nav fiksēts – materiāla autolīze;
2. Audu materiāls ievietots nepareizā fiksācijas šķīdumā (skābē, dezinfekcijas šķīdumā, ūdenī u.c.) vai šķīdumā ar neatbilstošo koncentrāciju - audi deformējas vai autolīzējas;
3. Audu materiāls apdedzināts – pazūd vai deformējas šūnu kodoli;
4. Audu materiāls sasaldēts – audu materiāla tiek dzēsta struktūra,  pazūd kodoli u. c. struktūras;
5. Audu materiāls deformēts (manipulācijas laikā vai neatbilstoši ievietotā konteinerī) – precīzi nevar noteikt anatomiskās daļas, tumora izmēru u.c.;
6. Nepietiekoša vai neprecīza klīniska informācija;
7. Iekšējie (t.s. pacienta/slimnieka) faktori:

7.1. pielietota pirms audu paraugu ņemšanas lokāla vai sistēmiskā ārstēšana - ķīmijterāpija, staru terāpija, hormonālas un/vai pretsēnīšu ziedes utt.),

7.2. sekundārs iekaisums,

7.3. hormonālas disfunkcijas,

7.4. blakusslimības ar vai bez saņemtas ārstēšanas: latentās infekcijas (HCV, TBC, CMV u.c.), imunodeficīti, sistēmiskās vai onkoloģiskās saslimšanas.