Aknu rezekcija

Labdabīgiem veidojumiem pieskaita aknu cistas, labdabīgu aknu šūnu sakopojumu (fokāla nodulāra hiperplāzija) vai ehinokokozi (parazītu invāziju aknās). Ļaundabīgu veidojumu gadījumā operācija būs nepieciešama gandrīz vienmēr (izņēmums ir tad, ja veidojums ir tik liels, ka aizņem abas vai gandrīz abas aknu puses vai ir ieaudzis aknu vārtos – vietā, kur aknās ieiet asinsvadi un nāk ārā žultsvadi no abām aknu pusēm). Ja veidojums ir aknu vārtu rajonā, nepieciešama rūpīga pacientu izmeklēšana, lai izvērtētu operācijas iespējamību, jo ir nepieciešams saglabāt vismaz vienu aknu pusi (cilvēkam jāatstāj aknu audi pietiekamā daudzumā, lai varētu izdzīvot).

Dažreiz operācija var tikt atlikta, jo pirms tās ir jāsaņem ķīmijterapija, kas var atsevišķus ļaundabīgus veidojumus samazināt, lai tos drošāk var izņemt laukā. Labdabīgu veidojumu gadījumā ne vienmēr uzreiz ir nepieciešama operācija – tie parasti tiek atklāti nejauši un pacientam sūdzības nerada. Ja nav sūdzību (diskomforts vēderā, spiedoša sajūta, sāpes vēderā, dažreiz apgrūtināta ēšana, ja aknu veidojums saspiež kuņģi), operāciju bieži var atlikt, jo tā ir trauma organismam. Aknu veidojumi ir regulāri jānovēro – vai laikam ejot tie palielinās izmēros, vai rada sūdzības. Izņēmums ir parazītiskā infekcija ehinokoks, kas būtu jāizoperē, kamēr tas ir iespējami mazākā izmērā.

Pirms operācijas Jums var tikt nozīmēta papildus izmeklēšana – aknu veidojuma biopsija (ar adatu paņemts mazs audu gabaliņš, ko apskata zem mikroskopa, lai redzētu, kādas tieši šūnas tur ir iekšā), onko marķieri vai asins seroloģija (asins analīzes). Tas tiek darīts tādā gadījumā, ja pēc kompjūtertomogrāfijas izmeklējuma nav īsti skaidrs, vai veidojums aknās ir labdabīgs vai ļaundabīgs, un palīdzētu ārstam izvēlēties pareizo ārstēšanas taktiku.