Vienotā rīcība elpceļu slimību jomā
Hroniskas elpceļu slimības – piemēram, astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība, intersticiālās plaušu slimības un ar darbu saistītās plaušu slimības – būtiski ietekmē cilvēku veselību un rada nozīmīgu sabiedrības veselības slogu visā Eiropā.
Projekta mērķis ir mazināt hronisko elpceļu slimību izplatību un to radīto slogu Eiropas Savienībā, uzlabojot profilakses pasākumus, veicinot inovatīvas ārstēšanas pieejas un vairojot sabiedrības izpratni par plaušu veselības nozīmi.
Galvenās projekta aktivitātes
- izpētīt un apkopot informāciju par situāciju valstīs saistībā ar hroniskām elpceļu slimībām;
- sniegt risinājumus vakcinācijas veicināšanai un sabiedrības veselībpratības uzlabošanai, piedāvājot metodisko palīdzību un apmācības par smēķēšanas profilaksi un atmešanu, kā arī samazinot risku bērnībā saskarties ar gaisa piesārņotājiem un novēršot slimību saasinājumus;
- meklēt risinājumus un labāko praksi astmas un HOPS agrīnai diagnostikai un efektīvai ārstēšanai, īpaši primārajā aprūpē, uzlabojot speciālistu izpratni, diagnostikas prasmes un spirometrijas pielietojumu, kā arī izstrādājot jaunus pacientu ceļus;
- koncentrēties uz inovatīvām, pacientu vajadzībām pielāgotām pieejām, mazinot izpratnes trūkumu, saziņas plaisas un stigmatizāciju, veicinot sociālo mijiedarbību;
- uzlabot augsta riska un neaizsargāto grupu informētību par hroniskajām elpceļu slimībām, veicinot veselībpratību un pašaprūpi, īpaši sociāli maznodrošināto, migrantu un etnisko grupu vidū;
- nodrošināt sadarbību un sinerģiju ar citiem Eiropas Savienības programmu finansētiem projektiem.
Stradiņa slimnīcas iesaiste
Stradiņa slimnīcas komanda projektā iesaistās 5. un 6. darba pakas aktivitātēs, sagatavojot skaidru pacientu ceļu no ģimenes ārsta līdz universitātes slimnīcai, lai samazinātu intersticiālo plaušu slimību pacientu nosūtīšanas aizkavi pie speciālista, kas pasaulē var sasniegt pat divus gadus, kā arī nodrošinot konsultatīvu atbalstu valsts elpceļu veselības programmas sagatavošanā un smēķēšanas profilaksē.
Projekta informācija
Stradiņa slimnīcas projekta komanda
Ārsti pneimonologi: Rūdolfs Vilde, Zaiga Kravale, Solveiga Jēkabsone, Baiba Zvejniece
Rezidentes: Darija Logvinova, Anastasija Zaičenko
Projekta vadītāja: Jolanta Spura, jolanta.spura@stradini.lv
Starptautiska sadarbība
Projekta konsorcijā piedalās 35 partneri no 14 valstīm.
Projekta mājaslapa: europeanlung.org/jared
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) pausti un neatspoguļo ne Eiropas Savienības, ne Eiropas Veselības un digitālās izpildes aģentūras (HaDEA) uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne finansējumu piešķīrējiestāde nenes atbildību par rakstā pausto.
Projekta aktualitātes
29.10.2026.
Savlaicīga plaušu slimību diagnostika un efektīvs pacienta ceļš – Stradiņa slimnīcas ārsti Jelgavā tiekas ar reģiona speciālistiem
29. oktobrī Jelgavā sadarbībā ar Jelgavas klīniku norisinājās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra organizēts izglītojošs pasākums ģimenes ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem. Tā bija jau ceturtā šāda veida tikšanās Latvijas reģionos, kurā universitātes slimnīcas ārsti dalījās pieredzē par aktuālajiem izaicinājumiem pneimonoloģijā, jaunākajām diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kā arī pārrunāja praktiskus risinājumus pacientu savlaicīgai nosūtīšanai specializētai izmeklēšanai un ārstēšanai.
Ģimenes ārsts bieži ir pirmais speciālists, pie kura pacients vēršas ar ilgstošu klepu, elpas trūkumu vai citām elpceļu slimību pazīmēm. Šie simptomi var liecināt gan par salīdzinoši vieglām saslimšanām, gan nopietnām plaušu slimībām, kuru savlaicīga atpazīšana būtiski ietekmē turpmākās ārstēšanas iespējas un prognozi.
Tādēļ viens no PSKUS reģionālo tikšanos galvenajiem mērķiem ir stiprināt sadarbību starp primārās veselības aprūpes un specializēto centru ārstiem, veidojot vienotu izpratni par diagnostikas algoritmiem, pacientu nosūtīšanas kārtību un mūsdienīgām ārstēšanas iespējām.
Jelgavā tika aplūkotas vairākas ikdienas klīniskajā praksē nozīmīgas tēmas – smagas astmas atpazīšana, dziļo elpceļu infekciju diagnostika un ārstēšana, plaušu vēža agrīna diagnostika, torakālās ķirurģijas iespējas, intersticiālās plaušu slimības, elpošanas nepietiekamības terapija un plaušu transplantācija.
Agrīna plaušu vēža diagnostika – būtisks priekšnoteikums veiksmīgai ārstēšanai
Viena no pasākuma centrālajām tēmām bija plaušu vēža savlaicīga diagnostika. PSKUS pneimonologs un bronhologs Gusts Ancāns iepazīstināja ar mūsdienīgām mazinvazīvām diagnostikas metodēm un pacientu izmeklēšanas iespējām specializētā centrā.
Tika aktualizēta plaušu vēža vēlīnas diagnostikas problēma Latvijā. Saskaņā ar prezentācijā izmantotajiem Slimību profilakses un kontroles centra datiem 19,7 % plaušu vēža gadījumu tiek diagnosticēti III stadijā, bet 41,9 % – IV stadijā. Šie rādītāji apliecina nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību slimības agrīnai atpazīšanai.
Speciālists uzsvēra, ka parasts krūškurvja rentgenoloģiskais izmeklējums ne vienmēr ļauj izslēgt plaušu vēzi. Ja pastāv klīniskas aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu, būtiska ir mērķtiecīga tālākā izmeklēšana un savlaicīga pacienta nosūtīšana pie speciālista.
Mūsdienīgā plaušu vēža diagnostikā arvien plašāk tiek izmantotas mazinvazīvas metodes, tostarp bronhoskopija un endobronhiālā ultrasonogrāfija (EBUS), kas palīdz iegūt audu paraugus, precizēt diagnozi un noteikt slimības izplatību.
PSKUS plaušu vēža pacientu izmeklēšana tiek organizēta arī zaļā koridora ietvaros, nodrošinot nepieciešamos izmeklējumus un multidisciplināru ārstēšanas taktikas izvērtēšanu. Kā norādīts prezentācijā, centrā ik gadu tiek diagnosticēti aptuveni 400 jauni plaušu vēža gadījumi.
Smagas astmas ārstēšanā arvien lielāka nozīme individualizētai pieejai
PSKUS pneimonoloģe Dace Matīsa pievērsās smagas astmas pacientu atpazīšanai un ārstēšanas iespējām, īpaši uzsverot nepieciešamību atšķirt smagu astmu no grūti ārstējamas astmas. Smagas astmas pacienti veido salīdzinoši nelielu daļu no visiem astmas slimniekiem – aptuveni 3–10 %, taču viņu ārstēšana ir sarežģīta un prasa ievērojamus veselības aprūpes resursus.
Būtiska nozīme ir ne tikai slimības simptomu un paasinājumu izvērtēšanai, bet arī inhalatoru lietošanas tehnikai, pacientu līdzestībai, blakusslimību atpazīšanai un ārstēšanas efektivitātes novērtēšanai.
Speciāliste iepazīstināja ar mūsdienīgām bioloģiskās terapijas iespējām un biomarķieru nozīmi individualizētas ārstēšanas izvēlē. Atbilstošiem pacientiem bioloģiskā terapija var palīdzēt panākt labāku slimības kontroli un mazināt nepieciešamību pēc ilgstošas sistēmisko kortikosteroīdu lietošanas.
Prezentācijā tika uzsvērta arī pacientu ar smagu astmu multidisciplināras izvērtēšanas un starptautiskas sadarbības nozīme, tostarp Latvijas iesaiste Eiropas smagas astmas pētniecības sadarbības tīklā SHARP.
Intersticiālās plaušu slimības – savlaicīga atpazīšana un multidisciplināra pieeja
Īpaša uzmanība pasākumā tika pievērsta intersticiālajām plaušu slimībām, kuru diagnostika nereti ir sarežģīta un var ieilgt nespecifisko simptomu dēļ.
PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Zaiga Kravale iepazīstināja ar šo slimību diagnostikas aktualitātēm, uzsverot datortomogrāfijas, plaušu funkcionālo izmeklējumu un dažādu specialitāšu ārstu sadarbības nozīmi.
Prezentētie klīniskie gadījumi parādīja, ka precīzas diagnozes noteikšanai dažkārt nepieciešama ilgstoša pacienta novērošana un vairāku speciālistu iesaiste. Vienā no aplūkotajiem gadījumiem galīgās diagnozes noteikšana prasīja vairākus gadus, savukārt multidisciplināra izvērtēšana ļāva precizēt saslimšanas iemeslu un pielāgot ārstēšanu.
“Dažādu specialitāšu ārstu kopīgs darbs ir izšķirošs sarežģītu plaušu slimību diagnostikā. Savlaicīga pacienta nosūtīšana specializētai izvērtēšanai un multidisciplināra pieeja palīdz ne tikai precizēt diagnozi, bet arī izvēlēties atbilstošāko ārstēšanas taktiku un uzlabot pacienta prognozi.”
Zaiga Kravale, PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja
Savukārt PSKUS pneimonoloģe Solveiga Jēkabsone detalizēti iepazīstināja ar intersticiālo plaušu slimību pacienta ceļu no ģimenes ārsta līdz specializētai izvērtēšanai universitātes slimnīcā.
Ja pacientam konstatēts ilgstošs klepus bez skaidra iemesla, progresējošs elpas trūkums, raksturīgi trokšņi plaušās vai izmaiņas krūškurvja rentgenogrammā, nepieciešams izvērtēt iespējamu intersticiālu plaušu slimību. Aizdomu gadījumā būtiska ir atbilstoša datortomogrāfiska izmeklēšana un savlaicīga saziņa ar specializētā centra speciālistiem.
PSKUS pacientu izvērtēšanā tiek izmantota multidisciplināra pieeja, iesaistot pneimonologus, radiologus un reimatologus, lai kopīgi noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku.
No dziļo elpceļu infekcijām līdz mūsdienīgai torakālajai ķirurģijai
PSKUS pneimonoloģe Valentīna Mihejeva pievērsās dziļo elpceļu infekciju diagnostikai un ārstēšanai, analizējot klīniskos lēmumus, ar kuriem ārsti sastopas ikdienas praksē.
Īpaša uzmanība tika veltīta pneimonijas diagnostikai, slimības smaguma izvērtēšanai un pamatotai antibakteriālās terapijas izvēlei. Prezentācijā tika aplūkotas arī jaunākās starptautisko vadlīniju atziņas, uzsverot, ka ārstēšanas lēmumiem jābalstās uz pacienta klīnisko stāvokli, izmeklējumu rezultātiem un slimības norisi, nevis atsevišķu laboratorisko rādītāju.
Savukārt PSKUS torakālais ķirurgs Artjoms Špaks iepazīstināja ar mūsdienīgām torakālās ķirurģijas iespējām un situācijām, kurās nepieciešama ķirurga konsultācija.
Prezentācijā tika aplūkotas gan akūtas, gan plānveida ķirurģiskas ārstēšanas iespējas, tostarp plaušu audzēju un citu krūškurvja patoloģiju gadījumos. Speciālists uzsvēra arī pacienta informēšanas un savlaicīgas nosūtīšanas nozīmi, lai bažas par iespējamu operāciju nekļūtu par šķērsli nepieciešamās ārstēšanas saņemšanai.
Jaunas iespējas pacientiem ar smagu elpošanas nepietiekamību
Pasākuma noslēgumā uzmanība tika pievērsta pacientiem ar smagām un hroniskām plaušu saslimšanām, kuriem nepieciešama ilgstoša specializēta ārstēšana.
PSKUS pneimonologs Mārtiņš Purenkovs iepazīstināja ar elpošanas traucējumu diagnostiku miega laikā un mājas mehāniskās plaušu ventilācijas iespējām. Šāda ārstēšana ir nozīmīga noteiktām pacientu grupām ar hronisku elpošanas nepietiekamību, tostarp neiromuskulāru slimību un citu saslimšanu gadījumos.
Savukārt pneimonologs Rūdolfs Vilde stāstīja par plaušu transplantācijas iespējām un pacientu izvērtēšanas procesu.
Prezentācijā tika uzsvērts, ka potenciālo transplantācijas kandidātu izmeklēšana un izvērtēšana PSKUS ir iespējama jau pašlaik. Vienlaikus tiek attīstīta sadarbība ar ārvalstu transplantācijas centriem un pilnveidoti nepieciešamie organizatoriskie un ārstniecības procesi.
Svarīgi, lai pacienti ar progresējošām plaušu slimībām uz transplantācijas iespēju izvērtēšanu tiktu nosūtīti laikus – vēl pirms slimības attīstības stadijas, kad nepieciešama neatliekama rīcība. Agrīna izvērtēšana ļauj veikt nepieciešamos izmeklējumus, izvērtēt iespējamos riskus un sagatavot pacientu turpmākajam ārstēšanas procesam.
Reģionālā sadarbība – solis uz pieejamāku specializēto veselības aprūpi
Jelgavā aizvadītais pasākums ir jau ceturtā PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra speciālistu tikšanās ar reģionu ģimenes ārstiem un citiem medicīnas profesionāļiem.
Šādu tikšanos nozīme ir ne tikai profesionālo zināšanu pilnveidē, bet arī praktiskas sadarbības veidošanā starp dažādiem veselības aprūpes līmeņiem. Skaidri diagnostikas un pacientu nosūtīšanas algoritmi, savlaicīga informācijas apmaiņa un iespēja konsultēties ar universitātes slimnīcas speciālistiem palīdz mazināt nevajadzīgu kavēšanos ceļā līdz diagnozei un ārstēšanai.
Īsāks ceļš līdz speciālistam: Stradiņa slimnīcas ārsti Valmierā ar ģimenes ārstiem pārrunā plaušu slimību savlaicīgu atpazīšanu
Kā panākt, lai pacients ar aizdomām par nopietnu plaušu slimību pēc iespējas ātrāk nonāktu pie nepieciešamā speciālista? Par to 1. oktobrī Valmierā Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra speciālisti diskutēja ar Valmieras novada ģimenes ārstiem.
Ģimenes ārsts bieži ir pirmais speciālists, pie kura pacients vēršas ar ilgstošu klepu, elpas trūkumu vai citām sūdzībām, kas sākotnēji var šķist nespecifiskas. Tāpēc savlaicīgā plaušu slimību diagnostikā īpaši nozīmīga ir spēja laikus pamanīt pazīmes, kas liecina par nepieciešamību pacientu izmeklēt padziļināti vai nosūtīt pie attiecīgā speciālista.
Tikšanās laikā tika pārrunātas vairākas ģimenes ārstu ikdienas praksē būtiskas tēmas – smagas astmas atpazīšana un ārstēšanas iespējas, mazinvazīva plaušu vēža diagnostika, intersticiālās plaušu slimības un pacientu tālākais ceļš, torakālās ķirurģijas iespējas, miega laikā radušies elpošanas traucējumi, kā arī plaušu transplantācijas iespējas.
Būtiska tikšanās daļa bija arī diskusijas par praktiskām situācijām – kādas pazīmes būtu īpaši jāņem vērā, kad nepieciešami papildu izmeklējumi, kurā brīdī pacientu virzīt pie pneimonologa vai cita speciālista un kā mazināt nevajadzīgus starpposmus ceļā līdz diagnozei un ārstēšanai.
No aizdomām līdz skaidram tālākajam solim
Viena no detalizētāk apskatītajām tēmām bija intersticiālo plaušu slimību pacienta ceļš. Šīs slimības ir salīdzinoši retas, un to sākotnējās izpausmes ne vienmēr ir specifiskas, tādēļ diagnozes noteikšana var ieilgt.
Par iespējamu intersticiālu plaušu slimību var liecināt, piemēram, ilgstošs klepus bez skaidra iemesla, elpas trūkums, izmaiņas plaušu rentgenogrammā vai raksturīgi trokšņi plaušās. Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par šādu saslimšanu, pacienta ceļš paredz mērķtiecīgu tālāko izmeklēšanu, tostarp datortomogrāfiju, bet aizdomu apstiprināšanās gadījumā – informācijas nodošanu universitātes slimnīcas speciālistiem turpmākās taktikas izvērtēšanai.
Atkarībā no pacienta situācijas tālāk var būt nepieciešami plaušu funkcionālie izmeklējumi, laboratoriskās analīzes, bronhoskopija, pneimonologa konsultācija vai gadījuma izvērtēšana intersticiālo plaušu slimību multidisciplinārā konsīlijā, kurā iesaistās vairāku specialitāšu ārsti.
Stradiņa slimnīcas pneimonologs Rūdolfs Vilde uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem intersticiālo plaušu slimību gadījumā ir savlaicīga to atpazīšana. Skaidrs pacienta ceļš ģimenes ārstam palīdz saprast, kādus izmeklējumus veikt un kurā brīdī pacientu virzīt tālāk specializētai izvērtēšanai.
Agrīna diagnostika būtiska arī plaušu vēža un smagas astmas gadījumā
Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī plaušu vēža diagnostikai. Stradiņa slimnīcas pneimonologs un bronhologs Gusts Ancāns iepazīstināja ģimenes ārstus ar mūsdienīgām mazinvazīvām diagnostikas iespējām un uzsvēra, ka, rodoties aizdomām par plaušu vēzi, būtiska ir iespējami savlaicīga pacienta nosūtīšana pie speciālista.
Savukārt pneimonoloģe Dace Matīsa pievērsās smagas astmas pacientu atpazīšanai, diagnostikai un mūsdienīgām ārstēšanas iespējām. Arī šajā jomā būtiska ir savlaicīga pacientu identificēšana, īpaši gadījumos, kad ar ierasto ārstēšanu slimības kontroli neizdodas panākt.
Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Zaiga Kravale, runājot par intersticiālajām plaušu slimībām, uzsvēra agrīnas diagnostikas un multidisciplināras pieejas nozīmi. Šo slimību diagnostikā būtiska loma ir datortomogrāfijai, savukārt sarežģītāku gadījumu izvērtēšanā – dažādu specialitāšu ārstu kopīgam darbam.
Sadarbība, kas palīdz pacientam ātrāk saņemt nepieciešamo palīdzību
Tikšanās Valmierā apliecināja, ka pacienta ceļa uzlabošanā būtiska ir ne tikai diagnostikas un ārstēšanas tehnoloģiju attīstība, bet arī cieša sadarbība starp ģimenes ārstiem un specializēto centru ārstiem.
Tieši ģimenes ārsts visbiežāk pirmais pamana izmaiņas pacienta veselībā, savukārt skaidri definēts tālākais rīcības algoritms palīdz izvairīties no situācijām, kad pacients ilgstoši tiek virzīts no viena izmeklējuma vai konsultācijas uz nākamo bez skaidra turpinājuma.
Mērķis ir vienots – lai aizdomas par nopietnu plaušu slimību pēc iespējas ātrāk pārtaptu skaidrā rīcībā un pacientam nepieciešamā palīdzība būtu pieejama bez liekas kavēšanās.
JARED pievienojas Pasaules plaušu vēža dienas iniciatīvai
1. augustā JARED pievienojas pasaules iniciatīvai, lai veicinātu izpratni par plaušu vēzi un uzsvērtu profilakses, agrīnas diagnostikas un savlaicīgas ārstēšanas nozīmi.
Cilvēkiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), īpaši emfizēmu, ir paaugstināts plaušu vēža attīstības risks neatkarīgi no smēķēšanas vēstures. Tieši pacientiem ar vieglu un vidēji smagu hronisku obstruktīvu plaušu slimību plaušu vēža skrīnings, kā to iesaka vadlīnijas, sniedz vislielāko ieguvumu.
Kopā mēs varam veicināt veselīgāku sabiedrību, palielinot informētību, stiprinot profilaksi un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei.
Stradiņa slimnīcas speciālisti prezentē jaunu pacienta ceļu intersticiālo plaušu slimību agrīnai diagnostikai
2025. gada 3. decembrī Daugavpils reģionālajā slimnīcā Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra ārsti Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “JaRED” ietvaros prezentēja jaunu intersticiālo plaušu slimību pacienta ceļu.
Tas izstrādāts kā praktisks rīks primārās aprūpes speciālistiem, lai nodrošinātu agrīnu slimības atpazīšanu un ātrāku pacienta nonākšanu specializētā centrā universitātes slimnīcā, balstoties valsts un starptautiskajās vadlīnijās.
Intersticiālās plaušu slimības ir relatīvi reti sastopamu plaušu slimību grupa. Savlaicīga diagnostika būtiski ietekmē ārstēšanas rezultātus, taču pētījumi parāda, ka gan Latvijā, gan pasaulē diagnoze nereti tiek noteikta novēloti – īpaši idiopātiskas plaušu fibrozes gadījumā.
Kāpēc šis pacienta ceļš tika izstrādāts?
Pneimonologs Rūdolfs Vilde norāda: “Mēs esam izveidojuši šo pacienta ceļu tādēļ, ka dati no pētījumiem liecina – pasaulē idiopātiskas plaušu fibrozes diagnoze bieži tiek noteikta ar aptuveni divu gadu novēlošanos. Tam ir vairāki iemesli, taču viens no būtiskākajiem ir tas, ka sākotnējie simptomi un radioloģiskās pazīmes ne vienmēr tiek savlaicīgi pamanītas un atpazītas.”
Kā darbojas pacienta ceļš?
Pacienta ceļš paredz, ka ģimenes ārsts, saskaroties ar simptomiem vai radioloģiskām pazīmēm, kas varētu liecināt par intersticiālu plaušu slimību, veic sākotnējo izvērtēšanu un nosūta pacientu uz krūškurvja datortomogrāfiju. Saņemot izmeklējuma rezultātus, informācija tiek nodota specializētajai komandai, kas izvērtē atradnes un nosaka, vai nepieciešama tālāka izmeklēšana vai konsīlija izvērtējums.
Pacienta ieguvumi: skaidrāks ceļš un efektīvāka aprūpe
Vienotā pacienta ceļa ieviešana ne vien saīsina laiku līdz diagnozei, bet arī sniedz būtiskus finansiālus ieguvumus. Pacientiem vairs nav jātērē līdzekļi atkārtotām konsultācijām un izmeklējumiem, kas nepalīdz virzīties tuvāk diagnozei.
Savlaicīga nonākšana pie īstā speciālista ļauj ātrāk uzsākt ārstēšanu, savukārt veselības aprūpes sistēmai tas ļauj mazināt dublējošu un nevajadzīgu pakalpojumu izmaksas.
Stradiņa slimnīcas pneimonologi Liepājā prezentē jaunu standartu plaušu slimību savlaicīgā diagnostikā
Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra speciālisti Kurzemes reģiona ģimenes ārstus iepazīstināja ar jaunu intersticiālo plaušu slimību pacienta ceļu.
Šis praktiskais algoritms, kas izstrādāts Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “JaRED” ietvaros, paredzēts, lai mazinātu novēlotu diagnostiku un veicinātu pacientu savlaicīgu nonākšanu pie nepieciešamajiem speciālistiem.
Intersticiālās plaušu slimības ir relatīvi reti sastopamu slimību grupa, kurā savlaicīga diagnostika būtiski ietekmē ārstēšanas rezultātus.
Stradiņa slimnīcas pneimonologs Rūdolfs Vilde uzsver, ka jaunais algoritms kalpo kā atbalsta rīks ģimenes ārstiem, palīdzot saprast, kā rīkoties brīžos, kad pacientam konstatētas pazīmes, kas var liecināt par intersticiālu plaušu slimību ar potenciālu fibrozes attīstību.
Stradiņa slimnīcas pneimonoloģe Solveiga Jēkabsone norāda, ka plaušu veselības pamatā ir ne tikai kaitīgo ieradumu atmešana, bet arī savlaicīga profilakse un vakcinācija.
Dr. Zaiga Kravale, Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja p. i., uzsver agrīnas diagnostikas un multidisciplināras pieejas nozīmi.
Pacienta ceļš paredz skaidru un koordinētu rīcību
Sākotnējā izvērtēšana. Ģimenes ārsts, saskaroties ar aizdomīgiem simptomiem vai radioloģiskām pazīmēm, veic sākotnējo izvērtēšanu un nosūta pacientu uz krūškurvja datortomogrāfiju.
Specializēta analīze. Izmeklējuma rezultāti tiek nodoti Stradiņa slimnīcas speciālistu komandai, kas lemj par tālāku izmeklēšanu vai multidisciplināra konsīlija nepieciešamību.
Koordinēta aprūpe. Pacientam tiek nodrošināta pneimonologa konsultācija, kas ļauj savlaicīgi noteikt diagnozi un uzsākt ārstēšanu.
.jpg)
Ieguvumi pacientam un valstij
Vienotā pacienta ceļa ieviešana ne vien saīsina laiku līdz diagnozei, bet arī sniedz finansiālus ieguvumus. Pacientiem vairs nav jātērē līdzekļi atkārtotām konsultācijām un izmeklējumiem, kas nepalīdz virzīties tuvāk diagnozei.
Savlaicīga ārstēšanas uzsākšana palīdz efektīvāk organizēt pacienta aprūpi, savukārt veselības aprūpes sistēmā iespējams mazināt dublējošu pakalpojumu izmaksas.
Pacienta ceļš pieejams ārstiem visā Latvijā
Jaunizstrādātais pacienta ceļš ir pieejams Latvijas ģimenes ārstiem un speciālistiem. Ar detalizētu algoritmu iespējams iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā .
