Galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma var plīst bez iepriekšēja brīdinājuma – neiroķirurgi aicina veikt veselības pārbaudes
Galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma ir bīstama, jo cilvēkam ilgstoši var nebūt nekādu simptomu, bet tās plīsums var izraisīt smagu asinsizplūdumu smadzenēs, paliekošus veselības traucējumus vai pat nāvi. Latvijas Neiroķirurgu biedrība aicina īpašu uzmanību pievērst ģimenes slimību vēsturei – ja tuvāko radinieku vidū ir diagnosticēta galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma vai noticis tās plīsums, šo faktu nedrīkstētu ignorēt un nepieciešamās pārbaudes nevajadzētu atlikt.
Kas ir galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma?
Galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma ir lokāls asinsvada sieniņas paplašinājums. Tā var izveidoties dzīves laikā, un tās rašanos un plīsuma risku ietekmē vairāki faktori. Nozīmīgākie no tiem ir smēķēšana un paaugstināts asinsspiediens, taču būtiska nozīme ir arī tam, vai aneirisma vai tās plīsums ir bijis citiem ģimenes locekļiem.
Svarīgi par galvas smadzeņu asinsvadu aneirismām
Uzklikšķiniet uz attēla, lai to apskatītu pilnā izmērā.
Kas palielina aneirismas risku?
Nozīmīgākie riska faktori
- smēķēšana;
- paaugstināts asinsspiediens;
- aneirisma vai tās plīsums citiem ģimenes locekļiem.
Pētījumi liecina, ka ģimenēs, kurās galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas konstatētas vairākiem tuviem radiniekiem, to plīsuma risks var būt būtiski augstāks nekā sporādisku aneirismu gadījumā, kad aneirismu konstatē bez zināmas saslimšanas ģimenē. Šādos gadījumos aneirismām raksturīga arī tendence plīst jaunākā vecumā – aptuveni 10 gadus agrāk. Risku vēl vairāk palielina smēķēšana un paaugstināts asinsspiediens.
ASV bezpeļņas akadēmiskā medicīnas centra Mayo Clinic neiroķirurģijas eksperti norāda, ka smēķēšana aneirismas plīsuma risku var palielināt 3–4 reizes, savukārt smēķēšana kopā ar paaugstinātu asinsspiedienu – līdz pat 10 reizēm.
Aneirisma var ilgstoši neizraisīt simptomus
Saskaņā ar Eiropas Insulta organizācijas (European Stroke Organisation – ESO) vadlīnijām neplīsušas galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas sastopamas aptuveni 3% pieaugušo. Daudzi cilvēki par to nezina, jo neplīsusi aneirisma bieži neizraisa nekādas sūdzības un nereti tiek atklāta nejauši, veicot izmeklējumus cita iemesla dēļ.
Bīstamākā komplikācija – aneirismas plīsums
Bīstamākā aneirismas komplikācija ir tās plīsums, kas var izraisīt asinsizplūdumu telpā ap galvas smadzenēm jeb subarahnoidālu asinsizplūdumu. Tas ir akūts, dzīvībai bīstams stāvoklis, kas var izraisīt smagus smadzeņu bojājumus, ilgstošus veselības traucējumus vai nāvi.
Ja ģimenē bijis aneirismas gadījums, pārbaudes svarīgas arī pārējiem ģimenes locekļiem
Latvijas Neiroķirurgu biedrība aicina iepazīt savas ģimenes slimību vēsturi. Īpaši būtiski ir noskaidrot, vai galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma vai tās plīsuma izraisīts asinsizplūdums bijis tuvākajiem radiniekiem.
Īpaša uzmanība jāpievērš ģimenes slimību vēsturei
Ja šādi gadījumi ģimenē ir bijuši, aneirismas risks ir augstāks. Sevišķi svarīgi tas ir situācijās, kad aneirisma vai tās plīsums konstatēts diviem vai vairākiem tuviem radiniekiem – vecākiem, brāļiem, māsām vai bērniem. Arī tad, ja šāds gadījums ģimenē bijis viens, par to ir svarīgi informēt ārstu, lai izvērtētu individuālo risku un nepieciešamību pārbaudīt galvas smadzeņu asinsvadus.
Paaugstināts risks atsevišķu iedzimtu slimību gadījumā
Autosomāli dominanta policistiska nieru slimība
Paaugstināts aneirismu risks ir arī cilvēkiem ar atsevišķām iedzimtām slimībām. Viena no tām ir autosomāli dominanta policistiska nieru slimība – iedzimta slimība, kuras gadījumā nierēs veidojas daudzas ar šķidrumu pildītas cistas. Tā var izpausties ar paaugstinātu asinsspiedienu, sāpēm sānos vai muguras lejasdaļā, asinīm urīnā, nierakmeņiem un pakāpenisku nieru darbības pasliktināšanos.
Iedzimtas saistaudu slimības
Paaugstināts risks var būt arī cilvēkiem ar iedzimtām saistaudu slimībām, piemēram, vaskulāro Ēlersa-Danlosa sindromu. Šīs slimības var ietekmēt arī asinsvadu sieniņu izturību. Par saistaudu slimību var liecināt, piemēram, neparasti elastīga vai viegli ievainojama āda, izteikts locītavu kustīgums, viegla zilumu veidošanās vai iepriekš konstatētas asinsvadu problēmas.
Pārbaude ļauj aneirismu atklāt pirms tās plīsuma
Galvas smadzeņu asinsvadus iespējams pārbaudīt ar magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA) vai datortomogrāfijas angiogrāfiju (CTA). To, kurš izmeklējums konkrētajā gadījumā nepieciešams, nosaka ārsts, izvērtējot ģimenes slimību vēsturi, vecumu, simptomus un citus riska faktorus.
MRA
Magnētiskās rezonanses angiogrāfija.
CTA
Datortomogrāfijas angiogrāfija.
Aneirismas atklāšana vēl nenozīmē, ka nekavējoties nepieciešama operācija. Ārsti izvērtē tās izmēru, atrašanās vietu un formu, izmaiņas laika gaitā, kā arī cilvēka vecumu, veselības stāvokli un citus apstākļus. Daļai pacientu nepieciešama regulāra novērošana, savukārt citos gadījumos speciālisti iesaka aneirismu slēgt, lai mazinātu tās plīsuma risku.
Aneirismas iespējams ārstēt gan mikroķirurģiski, slēdzot aneirismu ar speciālu klipsi, gan endovaskulāri – caur asinsvadiem, izmantojot spirāles, stentus un citas tehnoloģijas.
Pacienti ar plīsušām galvas smadzeņu asinsvadu aneirismām no visas Latvijas nonāk abu lielāko universitātes slimnīcu – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas – specializēto komandu aprūpē.
Kādiem simptomiem jāpievērš īpaša uzmanība?
Aneirisma līdz tās plīsumam var neizraisīt nekādas sūdzības. Savukārt aneirismas plīsuma raksturīgākā pazīme ir pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes, kas sākas strauji un var būt stiprākās galvassāpes, kādas cilvēks jebkad piedzīvojis.
Vienlaikus var būt arī:
- slikta dūša un vemšana;
- redzes traucējumi;
- kakla stīvums;
- reibonis;
- apjukums vai samaņas zudums;
- pēkšņs vājums.
Šādā situācijā palīdzība jāmeklē nekavējoties.
Svarīgi negaidīt simptomus, ja ir jau zināms par paaugstinātu risku. Dažkārt cilvēks par aneirismu uzzina tikai tad, kad tā jau ir plīsusi.
Kur meklēt palīdzību?
Ja akūtu simptomu nav
Ja akūtu simptomu nav, bet ģimenē ir bijusi galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma vai tās plīsuma izraisīts asinsizplūdums, par to jāinformē ģimenes ārsts. Atkarībā no individuālā riska un ģimenes slimību vēstures var būt nepieciešama neiroķirurga vai cita speciālista konsultācija un galvas smadzeņu asinsvadu izmeklēšana ar MRA vai CTA.
Ja pēkšņi sākas ļoti stipras galvassāpes
Ja pēkšņi sākas ļoti stipras galvassāpes, īpaši kopā ar vemšanu, samaņas vai redzes traucējumiem, kakla stīvumu vai pēkšņu vājumu, nevajag gaidīt ģimenes ārsta vai speciālista konsultāciju.
Nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113.
