Pieredzes apmaiņas braucienu priekšrocība un lielākais devums noteikti ir iespēja uz savu darbu paskatīties no malas un izvērtēt, kas būtu uzlabojams. Šādās un līdzīgās atziņās dalās projekta „Zināšanu pārneses un pieredzes apmaiņas labākas slimnīcas attīstības un vadības veicināšanai" dalībnieki, kuri februāra beigās atgriezās no pieredzes apmaiņas brauciena Skandināvijā.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis un vadības pārstāvji Anita Kalēja, Eva Cela, Madara Grīnšteine, Inta Limanoviča, Agrita Junkere un Ieva Stibe Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija" projekta ietvaros pagājušā gada nogalē un šā gada februārī viesojās divās Skandināvijas slimnīcās - Akershus Universitātes slimnīcā Oslo un Karolinska Universitātes slimnīcā Stokholmā. Abas slimnīcas tika izvēlētas apzināti, ar nolūku redzēt to darbības pārmaiņu jaunu ēku būvniecības procesā. Abās slimnīcās bija tikšanās ar to vadības, saistošo departamentu pārstāvjiem un darbiniekiem, Stradiņa slimnīcas pārstāvjiem bija iespēja apskatīt slimnīcu teritoriju.
Neilgi pēc atgriešanās projekta dalībniekus aicināja uz kopīgu sarunu par tā gaitā gūtajām atziņām un spilgtākajiem iespaidiem. Tika izvirzīti mērķi, ko, balsoties uz Skandināvijā pieredzēto, būtu jāsasniedz arī pie mums.
Mācīties no neveiksmēm
Atceroties spilgtākos iespaidus Akershus Universitātes slimnīcā, Projektu vadības nodaļas vadītāja Madara Grīnšteine min darbinieku acīmredzamo nodošanos tam, ko viņi dara. Tas novērots viņu darbā, prezentācijās un sarunās. „Man kādā brīdī šķita, ka darbinieki šajā slimnīcā visi ir ieprogrammēti ar NLP, bet beigās jau sapratu, ka viņi runā vienā valodā: mēs šeit esam pacientiem!" atzīst Eva Cela, Aprūpes departamenta direktores vietniece ķirurģiskajā aprūpē. Arī valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis piekrīt: „Tas ir tad, kad tu pacientu noliec centrā. Tā ir visā valsts sistēmā, sākot ar ielu marķējumiem, - visa centrā ir nolikts cilvēks."
Ārstniecības departamenta Medicīnas direktore Anita Kalēja novērojusi tumšādaino imigrantu ievērojamo skaitu slimnīcā. „Viņiem tur tiek nodrošināti tulki, šādu pacientu vajadzībām ir izveidotas lūgšanu telpas."
Savukārt slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Stibe atminas Akershus slimnīcas vadības efektivitāti: „Visām lietām, ko viņi dara, pretī ir mērinstrumenti, ar ko izmērīt rezultātu, nevis darīt un tad intuitīvi novērtēt, ka pagājušais gads aizvadīts labāk par iepriekšējo. Iespaidīgi bija arī tas, kā klīniku vadītāji bija iesaistīti vadības apmācībās, piemēram, viņi darba grupās risināja slimnīcas ikdienas problēmas un, piedāvājot risinājumus, vienlaikus apguva prezentēšanas prasmes."
M. Dzenītis norāda, ka ievērības cienīgs ir fakts, kā skandināvi mācās no savām kļūdām, lai uzlabotu procesu, kurā viņi piedalās. „Mums raksturīgi ir kļūdas apklāt, lai neredzētu, bet viņi par tām priecājas. Varbūt mums ir atšķirīgas mentalitātes? Kļūdu ziņojumu skaits Akershus slimnīcā pagājušajā gadā esot pieaudzis līdz 14 tūkstošiem. Mums visi ir gatavi dalīties savos panākumos, ne neveiksmēs, kas patiesībā ir problēma."
Redzēt teoriju praksē
Jautāti, kādi ir būtiskākie pieredzes braucienu ieguvumi, slimnīcas pārstāvji norāda uz savām profesionālajām interesēm vadības, kā arī slimnīcas attīstības jomā, bet nav vienisprātis par pieredzes samērojamību valstu attīstības un veselības aprūpes sistēmas kontekstā.
Apmierināts ar pieredzēto ir M. Dzenītis: „Man interesēja, kā notiek pāreja no vecās slimnīcas uz jaunu - kā notiek darba un procesu organizācija, kas mums stāv priekšā pārskatāmā nākotnē. Guvu pārliecību, ka pie mums tas ir izdarāms, iezīmējās jau konkrētu darāmo darbu saraksts, lai šis process būtu mazāk sāpīgs."
Zviedru kolēģu piemērs esot jaunās ēkas būvniecības pabeigšana 2017. gadā. „Ir pat interesanti paskatīties: mēs ar mazu naudas daudzumu gribam ātri sasniegt rezultātu, viņi gluži otrādi - ar lielāku naudas summu ilgāk. No Zviedrijas man visvērtīgākā atziņa ir - mums katram būtu jānodarbojas ar to, kas mums ikdienā ir jādara - ārstēt, izglītot studentus un piedalīties zinātniskajos projektos. Zviedrijā viņiem ir pilna laika darba grupa 30 cilvēku sastāvā, kas jau divus gadus strādā ar jaunās slimnīcas būvniecību, mums tas notiek paralēli."
Arī daktere A. Kalēja stāsta par Norvēģijā gūtajām atziņām: „Runājot par medicīnisko menedžmentu, kas bija mana interese, jāatzīmē arī kāds emocionāls novērojums: viņi kautrējās un domāja, ka mēs nesapratīsim koridoros esošās gultas. Tas tiešām bija aizkustinoši!" Viesošanās laikā Akershus slimnīcā ticis runāts par pacientu viesnīcām, un A. Kalēja secina, ka arī Stradiņa slimnīcā aktuāla ir šādu viesnīcu nepieciešamība. „Lieta, kas noteikti ir sākusi virzīties pēc Akershus slimnīcas apmeklējuma, ir klientu un pacientu nošķīrums. Mums ir jāsāk skaidrot, kādos gadījumos pacients ir klients, kādos - nav, un to, cik labi viņš jūtas slimnīcā. Otrs jautājums ir par informāciju tehnoloģijām, par iespēju gūt informāciju par pacientu plūsmām."
Par savu profesionālo interesi stāsta arī I. Stibe: „Mana interese bija par stratēģisko pārmaiņu plānošanu, ne tikai ēkas būvēšana. Ļoti svarīgi bija redzēt, kā stratēģija, ko izdomā „augša", tiek nodota tālāk darbiniekiem, kā notiek iekšējā komunikācija. Jā, man patika tas, ka lietas tiek komunicētas visiem darbiniekiem, ka tas tiek darīts ar dažādu vizuālo materiālu starpniecību."
E. Cela gan norāda, ka nekādi lielie „brīnumi" slimnīcās nav redzēti: „Visu to jau mācāmies augstskolās un koledžās 20 - 30 gadus, bet tur bija iespējams redzēt, ka tas darbojas arī praksē."
Savukārt Personāla vadības departamenta vadītāja Agrita Junkere atzīst: „Veselības aprūpe Latvijā ir tik ļoti atpalikusi, ka mums nav jābrauc pa pus pasauli, lai kaut ko jaunu tur gūtu. Mums pietiek tepat Latvijā vietu, kur aiziet paskatīties, kā strādā labs menedžments. Paskatīties, kā bez naudas var panākt lietas, tas varētu dot daudz vairāk."
Tam pievienojas Procesu kvalitātes daļas vadītāja Inta Limanoviča: „Jāpiekrīt, ka ir lietas, ko mēs labi zinām, ir lietas, par ko mēs ilgi runājam, tikai nezinu, kāpēc mēs neejam uz priekšu. Mēs nepieņemam stratēģisku lēmumu, pēc kura atkāpšanās nav. Ja mēs nolemjam, tad mēs darām, ja nē - jautājums, kāpēc..."
Noturēt modi veselības aprūpē
Skaidras stratēģijas noteikšana un definēšana slimnīcas darbības veicināšanai un attīstībai ir tas, ko Stradiņa slimnīcas pārstāvji norāda kā būtiskāko, par ko nācies aizdomāties projekta pieredzes apmaiņas braucienu laikā un kas izvirzāms kā 2012. gada prioritāte. Tāpat tas attiecas uz IT vides sakārtošanu, klientu nolikšanu centrā, uzlabojot viņu servisu, un apmierinātības mērīšanu pacientu un darbinieku vidū.
„Skandināvijā stratēģiskā plānošana veidojas no vispārīgām lietām, kam tiek noteikti konkrēti uzdevumi. Primārais uzdevums ir apkalpot savas teritorijas pacientus, bet ir arī stratēģiskā attīstība pašu noteiktās prioritātēs. Slimnīcai ir jāsabalansē tās abas, lai būtu līderis savā jomā," uzskata M. Grīnšteine. „Ir nepieciešams redzējums četriem gadiem, kad visiem ir skaidrs, uz kurieni ejam, kam un kad mēs pievērsīsim vairāk uzmanības." M. Dzenītis atzīst: „Nelaime ir tāda, ka mums šie stratēģiskie lēmumi nav uzlikti uz papīra tā, lai katrs no darbiniekiem varētu pateikt, kas ir mūsu mērķi, ar ko trīs četru gadu laikā gribam tikt uz priekšu. Mums ir jāapzinās, ka uz mums Latvijas sabiedrība skatās ar cerībām un gaidām, ka mēs esam modes tendenču virzītāji veselības aprūpē. Mums ir reālas iespējas kopējo modes līniju noturēt, kas, protams, prasa lielu atbildību un darbu."
Izraksts no Akershus universitātes slimnīcas stratēģijas
Akershus stratēģija līdz 2016. gadam:
Tūlītēja palīdzība un laba aprūpe kritiski slimiem pacientiem.
Vizītes laiks (pacienta laiks).
Droša, pietiekoša kapacitāte un laba loģistika.
Turpināt attīstīt pacientu aizsargājošu darbu.
Pārzināt un mācēt apieties ar atšķirīgajiem pacientu dzīves apstākļiem.
Stradiņa slimnīcas pārstāvju idejas pēc pieredzes apmaiņas braucieniem, kas būtu jāiekļauj slimnīcas dienas kārtībā:
stratēģijas plāns;
pacientu viesnīca;
māsu elektroniskā aprūpes dokumentācija;
iekšējā apmācības sistēma;
jauno darbinieku ievadam un informēšanai;
citas vispārējās apmācības un to vajadzību noteikšanas metodes;
intranets, vieta, kur nolikt kaut ko kolēģiem (piemēram, Akershus prezentācijas);
IT kā līdzeklis mērķu sasniegšanai. Brīvi pieejams, viegli lietojams, informācijas iegūšanai;
darbinieku lojalitātes programma;
ideju inkubators (arī kā fiziska telpa, kur satikties un mainīties idejām).
